Draudzes mācītājs Reinis Bikše
Zvaigznes diena jeb Atspīdēšanas diena. To svinam, pieminot gudros vīrus, kas devās ceļā, sekojot Betlēmes zvaigznei, lai sastaptu jaunpiedzimušo Ķēniņu. Mēs varam jautāt, ko šie svētki nozīmē mums? Kādēļ tos svinam? Ko mums māca Betlēmes zvaigzne?
Lai to saprastu, mums nāk palīgā pravietis Jesaja, kas reiz sacīja: “Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” /Jes. 60:1-3/
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir grēka un ļaunuma tumsa, un baiļu un neziņas krēsla pār visām tautām. Dievs dod kādu apsolījumu, ka uzlēks kā saule Tas Kungs. Šī gaisma ir atspīdējusi Jēzū Kristū.
Pirmkārt, ieraudzīsim, ka Dieva vēsts par Pestītāju, kas nācis pasaulē, atspīd tālu. Dievs nevar neliecināt par Sava Dēla dzimšanu, šai vēstij ir jāskan visā pasaulē, tai ir jāiedegas kā zvaigznei tumsā. Zvaigzne – ar ko to salīdzināsim? Vai tā nav Dieva nolikts vēstnesis, kas veda gudros vīrus pie Jēzus Kristus? Kas šodien tevi un mani vedīs pie Jēzus Kristus?
Dieva vārds un draudze. Dieva vārds ir nemaldīga gaisma, kas izgaismo mūsu sirdis, katrs Kristus sekotājs, kristietis top par mazo Betlēmes zvaigzni. Tas nes sevī liecību un ir gaisma tumsībā. Ir tik daudz zvaigznes pie debesīm, bet šī viena, Betlēmes zvaigzne, ir pāri visām zvaigznēm. Kādēļ? Ja citas zvaigznes liecina par Radītāju, par Viņa gudrību un spēku, tad Betlēmes zvaigznei ir dota konkrēta vēsts, kas liecina par Dievu kā Tēvu Debesīs.
Vai esi skaidrās debesīs vēries un vērojis zvaigznes? Tās ir skaistas līdz brīdim, kad sākam apjaust savu sirdi. Tālās zvaigznes neko nevar pavēstīt par Dievu kā Tēvu. Ko tas dod, ja ārā ir visskaistākās zvaigžņotās debesis, bet savā sirdī es nesu grēka tumsu un mūžīgu nošķirtības nakti. Redzi, te atspīd Betlēmes zvaigzne, kas nes vēsti par Pestītāju. Gudrie vīri cēlās un sekoja tai.
Nekādas zināšanas un centieni nespēj mūs vest pie Dieva, ja vien Viņš pats mums neatklāj Sevi. Lai arī cik ļoti cenšamies tuvoties Dievam ar pareģojumiem, horoskopiem, astroloģiju, tas nespēj atnest patiesu mieru sirdī. Pat vēl sliktāk, Dievs norāda, ka tas ir grēks, elkdievība Viņa acīs.
Vienīgi tad, ja Dievs nāks pie mums, mēs varam Viņu iepazīt. Dieva Vārds – Bībele ir spožā gaisma, kas nemaldīgi atrod un ved pie Tēva, Dēla un Svētā Gara. Kur Dieva Vārds ienāk – atspīd cilvēku sirdī, tur nekas nevar palikt pa vecam. Pāvils raksta: “Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma. Tāpēc Pāvils saka “: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus.” /Ef. 5:13-14/
Mīļie, katrs kristietis, kas Dieva vārdā un Svētā Gara spēkā zemojies grēku nožēlā un ticībā pielūdz Jēzu Kristu, arī top par Betlēmes zvaigzni citiem.
Otrkārt, ievēro, ko gudrie vīri saka par zvaigzni: ”Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt.” /Mat 2:2/
Vai pamanīji, ka austrumu gudrie saka – mēs Viņa zvaigzni redzējām. Viņa, jaunpiedzimušā Ķēniņa zvaigzni. Vai tas nav skaisti, ka ticībā uz Jēzu Kristu, arī mēs topam par Viņa zvaigzni. Ne mēs kā zvaigznes, bet Viņš mūsos atspīd. Pāvils raksta: “Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos” Kol. 3:16 un “lai tā jūsos tiktu pagodināts mūsu Kunga Jēzus Vārds un jūs Viņā” /2.Tes. 1:12/
Vai par mūsu draudzes vai katra viena mūsu dzīvi tā var kāds jautāt: “arī es vēlos zināt par ticību un cerību, kas tevī atspīd!”
Te jāapstājas pie Hēroda augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem. Hērods – varas vīrs un pats savas dzīves noteicējs, nedevās pielūgt Jēzus Bērnu, bet meklēja to nokaut. Hērods ir šīs pasaules draudzības simbols. Jēkabs raksta: “šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” Hērods izvēlējās savu draugu, tā bija pasaule. Viņš nostājās ienaidā pret Jēzu Kristu. Jānis raksta, kas ir pasaule: “– miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība. ” /1Jņ.v. 2:16-17/
Augstie priesteri un rakstu mācītāji ir spilgts piemērs Dieva vārdam: “esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. ” /Jek. 1:22/ Cik daudz mēs esam dzirdējuši Dieva balsi, Viņa vārdu lasījuši, bet palikuši vienaldzīgi. Augstie priesteri un rakstu mācītāji zināja Dieva vārdu, bet palika kūtri ticībā. Arī viņi nepiedzīvoja sastapšanos ar Pestītāju.
Par Jēzus Kristus Betlēmes mazajām zvaigznēm mēs topam vien ticībā, kas tveras, meklē un savu pestīšanu rod vienīgi Jēzū Kristū. Ja paliekam pasaulē, ja paliekam kūtri ticībā, tad nepiedzīvojam pestīšanas prieku, kuru piedzīvoja gudrie vīri.
Treškārt, gudro vīru ceļš – vai tas bija viegls un labi pārzināms? Nē, mēs zinām, ka tas bija tāls un grūts ceļš. Dievs vienmēr mūs vada ticības ceļā. Pāvils raksta: “mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. ” /2.Kor. 5:7/ Toreiz austrumu gudriem vīriem tā bija Betlēmes zvaigzne un Dieva vārds, kas precīzi norādīja Jēzus dzimšanas vietu. Viņi uzticīgi sekoja tam mazumiņam, kas bija dots. Ticības ceļā ne visu mēs zinām, bet tas mūs aizved līdz Jēzum Kristum. Viņi piedzīvoja, ka netika pamesti, Betlēmes zvaigzne uzticami vadīja un Dieva Vārds bija nemaldīgs. To spilgti redzam mūsu tekstā pie gudrajiem vīriem: “Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.” /Mat. 2:9/
Precīzi līdz mērķim Dievs ir uzticams un nemaldīgs, līdz sastopamies ar Kungu Jēzu Kristu. Ja domājam par mūsu uzdevumu liecināt pasaulei, lai tad mācāmies no Betlēmes zvaigznes – būt par lieciniekiem līdz galam. Tā bija ļoti tieša un skaidra vēsts, kas gudros vīrus veda pie Jēzus Kristus. Mēs šodien aizvien vairāk sastopamies ar liberālu domāšanu un uzskatiem, kas nebalstās Dieva Vārdā, bet cilvēku viedokļos. Vai gudrie vīri būtu nonākuši galā, ja vēsts būtu neskaidra un ja gaisma mainīga?
Cik brīnišķīgi Dievs, caur šo Bētlemes zvaigzni, mums ļauj redzēt vēl kādu svarīgu patiesību – tā gāja pa priekšu un tad nostājās pār namu, kur bija Jēzus bērns. Vai tas nav viens brīnišķīgs atgādinājums un iedrošinājums arī mums. Paliec ticībā un apliecībā nemainīgs, lai arī cik daudz gadu paietu pie kādas sirds evaņģelizācijas. Esi uzticīgs. Lai arī kādi būtu laiki un ideoloģijas, zvaigzne apstājās pār namu, kur ir Jēzus Kristus.
Pie šī vārda “nostājās pār namu” mēs ieraugām piepildāmies vēl kādu patiesību. Pāvils raksta: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” /Rom. 5:1/ Patiess miers ar Dievu, jo Viņš “Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki” /Rom. 5:8/ Tad nav jāskrien pie jaunām ticībām un mācībām, kad esi apžēlots un Kristus asinīs mazgāts.
“Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza.” /Mat. 2:11/ Gudrie vīri atrada meklēto. Ikviens, kas savā sirdī ir piedzīvojis šo atziņu – esmu neglābjami pazudis grēcinieks un vienīgi Jēzū Kristū ir nepelnīti dāvāta piedošana, piedzīvo, ka Kristus ir patiesais gaišums, kas apgaismo ikvienu cilvēku un arī mani.
Šodien mums ir aizvien kāda zvaigzne – tas ir Dieva Vārds, kas vada cilvēkus pie Kristus un to saņēmuši ticībā, arī mēs topam iedegti par Betlēmes zvaigzni, lai Dieva Vārda gaisma spīdētu tumšās vietās, bezcerības, grēka un izmisuma tumšās sirdīs.