Draudzes mācītājs Reinis Bikše

Vai ir iespējams palaist garām Ziemassvētkus? Tik ilgi tiem esam gatavojušies, un nu tie ir pienākuši. Tā vien šķiet, ka nav iespējams tos palaist garām vai nokavēt. Esam priecīgi sagaidījuši Kristus dzimšanas svētkus, kurā piedzīvojam lielāko dāvanu, kas mums tiek dota. Un tomēr…pat ja mums mājās ir Ziemassvētku eglīte, dāvanas, sagatavotas Ziemassvētku dziesmas un svētku galds, ir iespējams palaist garām patieso Ziemassvētku notikumu.

Pirmie, kuri palaida garām Ziemassvētku patieso notikumu, bija tie, kuri neatdarīja sava nama durvis Jāzepam un Marijai, kad viņi lūdza naktsmājas. Kādi atteica, jo nevēlējās liekas grūtības – kā tas būs, ja mums būs jāuzņem sveši ļaudis mūsu ģimenē šajos svētkos. Kādi atteica ceļotājiem, jo nevēlējās uzņemties rūpes par jaunas dzīvības nākšanu pasaulē.

Ārēji Jāzeps un Marija izskatījās pēc parastiem ceļotājiem. Izdevīgāk būtu atvērt un izbrīvēt sava nama durvis kādam karalim vai princim. Tas būtu liels lepnums un gods, uzņemt pasaules slavenu viesi. Tomēr Dievs izvēlas nākt pie mums pazemīgs. Dažkārt Viņš nāk pie mums caur vismazāko, necilāko līdzcilvēku. Jēzus saka: „ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. ”/Mt.25:40/

Pirmie, kuri piedzīvo patieso Ziemassvētku būtību, ir Jāzeps un Marija. „Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.  Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. ”/Lk. 2:6-7/ Jāzeps un Marija piedzīvoja, ka viņu trūkums un neziņa nebija šķērslis pirmajiem Ziemassvētkiem. Jēzus bērniņš ienāca pasaulē trūcīgos apstākļos. Vecāki noteikti vēlējās labākus apstākļus, bet Dievs turēja savu roku pār šo ģimeni. Piedzīvot Kristus dzimšanas svētkus mēs varam, ja tāpat kā Marija un Jāzeps, uzticamies Dieva vārdam. „lai notiek ar mani pēc tava vārda.” /Lk.1:38/

Ja sirdis ir  pilnas ar visu citu, tad varam palaist garām svētku patieso būtību. Svētku laikā sirds var būt pilna ar steigu, domām par svētku vakariņām, par dāvanām – vai būs īstās, vai derēs. Kā es lietošu savas jaunās slēpes, ragaviņas, datorspēli. Tā mūsu sirds tiek piepildīta ar visādām lietām, bet paliek jautājums, vai mana sirds ir patiesi laimīga un piepildīta. Vai tās lietas, tās ilgas, pēc kā es dzenos savā dzīvē un uz ko  lieku visu savu cerību, man patiesi dos to īsto sirds ilgu piepildījumu, kad tās tiks sasniegtas.

Patiesu sirds piepildījumu mēs piedzīvojam, atsaucoties Dieva vārdam, ja uzņemam to. Apustulis Jānis raksta: „cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam. /Jņ.1:12/ Eņģelis vēstīja: „jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” /Lk. 2:11/

Valdnieks Hērods arī palaida garām Kristus dzimšanas svētkus. Viņam bija bailes no šīs vēsts, ka bērns, kas ir dzimis, ir Jūdu Ķēniņš. Hērodam labāk patika turēt savas dzīves grožus savās rokās. Viņš nebija tas vīrs, kurš pielūgtu Jēzu un atzītu Viņu par Kungu. To varēja darīt gudrie vīri, bet ne viņš. Arī mūsdienās ir cilvēki, kas domā līdzīgi – „es ticu, ka Dievs ir, bet neesmu gatavs uzticēt visu savu dzīvi, lai tic tie citi, kam tas ir svarīgi.” Hērods un daudzi līdz ar viņu nepiedzīvo Kristus dzimšanas svētkus, jo nevēlas uzticēties Jēzum, kā savas dzīves Kungam.

Vai ir kas tāds manā dzīvē, kas kavē mani doties pie Jēzus Kristus? Tik bieži mēs rīkojamies kā Hērods, kas paliek ar savām sāpēm un ievainojumiem vieni savā dzīves tronī un tikai noskatās, kā citi sastop piedošanu un dziedināšanu pie Jēzus Kristus. Grēks ir tas, kas šķir mūs no Dieva. Un bieži vien mēs savā dzīvē nevēlamies vai atsakāmies šo grēku ieraudzīt un to atdot Dievam. Cilvēka izvēle nepaklausīt Dievam ir tā, kas attālina no Viņa. Tas ir katra cilvēka valdīšanas tronis. Ādams, izdarījis grēkus, slēpās no Dieva. Viņš vairs nepazina Dievu kā mīlošu Tēvu, kas visu bija devis, tagad Dievs bija soģis un bargs Dievs. Grēkā mēs visi esam dzimuši un nošķirti no Dieva, tieši tur skan Eņģeļa vēsts: „Nebīsties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks. jo jums šodien Pestītājs dzimis ” /Lk.2:10-11/. Jēzus aicina mūs un iedrošina: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ” /Mt. 11:28/ Tā ir vēsts ikvienam no mums. Dievs sūta savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš mirtu par mūsu grēkiem un mēs saņemtu grēku piedošanu.

Mums apkārt ir tik daudzi, kuri ir uzticējušies Kristum un kopā ar Dāvidu var teikt: „Svētīgs tas cilvēks.., kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem ” .Ps. 1:1-2 Dāvids raksta, ka tie, kas uzticas Dievam, piedzīvo mūžīgu svētību, tie ir kā koks, kas aug upes malā un vienmēr ir padzirdīts. Hēroda valdīšana drīz vien beidzās, pāri palika tikai druskas, bet tie, kas uzticējās Kristum, piedzīvoja Dieva lielo mīlestību.

 Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!