Maija Zvaigzne

VAI ESAM VIESMĪLĪGI?

Kāpēc mēs meklējam Dievu? Dieva palīdzību un žēlastību, piedošanu un glābšanu? Dzīvojam taču paši, paši domājam, palīdzam sev un citiem, spriežam un sveram, paši esam savas laimes kalēji! Bet… pasaule ir nežēlīga, ļauna un cilvēks vājš, trausls un viens. Cilvēks ienāk šai pasaulē un aiziet viens. Bet pa vidu starp dzīves sākumu un beigām katrs cilvēks ir vientuļš savā būtībā. Tāpēc svarīgi meklēt un atrast draugus un domubiedrus. Patiesībā Dievs ir tas, kas mums dod visu – dzīvību, dzīvi, ļauj satikt īstos draugus un domubiedrus.

5.aprīlī Mālpilī notika LELB un misijas „Luterāņu Stunda” organizēts seminārs „Ceļā uz atvērtu baznīcu” par misiju un viesmīlību draudzē.

Semināra 1.daļā tika runāts par slēgtām baznīcām Eiropā šodien un Latvijā padomju gados. Vācijā kopš 2000.gada slēgtas 400 katoļu baznīcas un 100 luterāņu baznīcas. Lielbritānijā kopš 1967.gada slēgtas 10 000 baznīcas. Nīderlandē katru nedēļu slēdz 2 baznīcas. Kristīgo baznīcu vietā ierīko mošejas, veikalus, krogus, sporta zāles, alus darītavas, viesnīcas un izstāžu zāles. Apmeklētāju netrūkst. Cēlonis baznīcu slēgšanai ir cilvēku trūkums draudzēs. Draudzes locekļi ir aizgājuši – vai nu miruši, vai zaudējuši ticību un vajadzību nākt uz baznīcu. Galvenais iemesls ir augsts labklājības līmenis Eiropas vecajās valstīs. Cilvēkiem pirmajā vietā ir materiālās, nevis garīgās vērtības. Tomēr arī bagātie raud, nav laimīgi, cieš un zaudē. Latvijā no 1945.gada līdz 1990.gadam tika vajāti ticīgie, slēgtas baznīcas, tās pārvēršot par minerālmēslu noliktavām vai tradīciju namiem kā Cesvainē. Tā bija ideoloģiska cīņa, jo Dievs traucēja padomju varai. Tiem, kas ticēja Dievam, bija vieglāk pretoties ļaunumam, komunistiskajai ideoloģijai. Tāpēc Atmodas laikā baznīcas bija pilnas dievlūdzējiem. Un Dievs svētīja Latviju. Bet šodien? 82% kādas aptaujas dalībnieku pieļauj iespēju apmeklēt baznīcu, ja kāds viņus personiski uzaicinātu. Lūgsim Dievu, lai viņš palīdz mums uzrunāt cilvēkus, un aicināsim cilvēkus uz baznīcu.

Bīskaps Pāvils Brūvers runāja par atvērtas baznīcas koncepciju. Misijas darbs viņam ir īpašs aicinājums. LELB kopš 2012.gada notiek semināri par Misijas darbu Latvijā.

2013.gadā LELB iesvētīti ap 10 000 jaunu draudzes locekļu. Tomēr kopējais draudzes locekļu skaits nemainās, jo tikpat daudz cilvēku aiziet no draudzēm – vai nu mūžībā, vai citur. Iemesls nav bagātība un labklājība kā Eiropā. Cilvēki nejūt īpašu piederību draudzei, nepieciešamību būt baznīcā, sadraudzībā, kopienā. Ja ķermenis neaug, tas kļūst par nokaltušu zaru un tiek zaudēts, baznīca slēgta. Vai mēs vēlamies, lai Cesvaines ev.lut. baznīcu pārvērstu par tradīciju namu vai koncertzāli?

Pāvils Brūvers jautāja, vai mēs draudzē jūtamies kā bēgļu nometnē, aizbēguši no pasaules, vai karaspēka vienībā cīņā ar velnu.

Galvenais – ir jāmaina attieksme pret draudzi. Nevis domāt par sevi, ko man dos draudze, bet par to, kā man kļūt citiem par svētību. Nevis domāt – vai baznīcā būs silti, vai nenosalšu, vai sprediķis būs interesants, ko satikšu, vai saņemšu Dievgaldu, kādas dziesmas būs utt. Mums jādomā – kā būt atvērtiem pret citiem, kā uzrunāt citus, kā uzmundrināt un iedrošināt noskumušos, lūgt par citiem cilvēkiem, par mācītāju, lai Dievs viņu svētī un viņa kalpošanu.

Nešķirosim cilvēkus vairāk un mazāk ticīgos. Ticība ir Dieva dāvana. Pieņemsim katru cilvēku tādu, kāds viņš ir – ar visām vājībām un grēkiem. Mēs neesam tiesātāji, bet Dievs.

Ko darīt?

1) Augt garīgi – apmeklēt dievkalpojumus, lasīt Bībeli, lūgt – lūgt mīlestību pret tuvāko, lūgt par ienaidniekiem;

2) Būt sadraudzībā ar visiem, īpaši pieņemt tos cilvēkus, kas nepatīk. Tā var citos un sevī atrast daudz ko jaunu un vērtīgu.

3) Ievērot 4 viesmīlības likumus:

– būt precīzam – skaidri atbildēt ienācējiem par to, kas notiek baznīcā, dievkalpojumā, draudzē;

– būt pieejamam, bet ne uzmācīgam;

– būt izpalīdzīgam;

– spēt dot padomus savu iespēju robežās.

 

Mālpils draudzes mācītājs Edvīns Rumjancevs stāstīja par kādu draudzi, kurā uz dievkalpojumiem nāk arvien mazāk cilvēku. Mācītājs izziņo draudzei, ka nākamajā svētdienā būs draudzes izvadīšanas dievkalpojums. Svētdienā baznīca stāvgrūdām pilna. Visus interesē, kas ir iekšā zārkā, kurš atrodas altāra priekšā. Pēc dievkalpojuma visi procesijā iet apkārt zārkam, bet ilgi iekšā neskatās, jo tur ir ielikts spogulis, un katrs ierauga sevi.

Mālpils draudzē ir ap 700 draudzes locekļu. Mālpilī dzīvo ap 2 tūkstoš iedzīvotāju. Dievkalpojumā atnāk ap 70 cilvēku. Cesvainē arī dzīvo ap 2 tūkstoš cilvēku. Tātad mūsu draudzei ir izaugsmes iespējas. Tāpēc „būsim viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas”. (1.Pēt.4:9) Un mēs tādi esam, ja gribam.