Svētdienas skolas ekskursija uz Lēdmani

Gluži ikdienišķā 13. jūnijā rītā, kad bērniem jau sen sācies brīvlaiks, mūsu draudzes apzinīgā svētdienas skolas vadītāja Līga Čevere bija sapulcinājusi kuplā skaitā svētdienas skolas bērnus un daļu no viņu vecākiem, lai kopīgi dotos ekskursijā uz Lēdmanes pusi.

Autobuss caur Latvijas pelēko ikdienu traucās uz priekšu nemitīgi cīnoties ar pamatīgiem lietus un vēja sveicieniem logos. Taču tas netraucēja sasniegt pirmo galamērķi ,,Trušu karalisti”. Laikam tur lietus pamanīja cesvainiešus, un pārstāja mūs apmīļot. Bērni centās dāsni pabarot dažādu krāsu trušus, īpašus seniorus – labā maizē padzīvojušu kazu un āža kungu, kura galvu rotāja īpaši vēsturiski ragi. Trušu karaliste bija īpaša ar trušu mājas atrašanās vietu, patiltē. Taču īpašu uzmanību varējām pievērst trušu mājiņām, kuras atgādināja pasaku karaļvalsti.

Tad sekoja īpaša taka ,,Cerība – ∞”. Nosaukums vien jau bija vērtīga domu ceļamaize visas takas ceļā. Mūs pabaroja ne tikai svaigais gaiss gandrīz trīs kilometru garumā, ne tikai skaistie skati, ne tikai kopīgās čalas, ne tikai Bībeles Rakstvietas, kas bija kā atspirdzinājumi ik pa laikam visas takas garumā, bet spirdzināja Latvijas ierastais un nevienu nepārsteidzošais draugs Lietus. Tas bija labs mūsu ceļa sabiedrotais. Taču no takas ceļojuma atgriezāmies spirgti, moži, veseli un, lecot autobusā, jau ierastā cilvēkziņkārība tiecās zināt, kas būs tālāk. Un visīpašākais jautājums bija par lietu: ,,Vai viņš tiešām mūs turpinās pavadīt?” Un jūs noteikti nekļūdījāties, ja teicāt klusībā – jā. Tā tas tiešām bija, lietus pierima un mūs rātni pagaidīja aiz telts, kamēr baudījām pusdienas nulle kā atvērtās ,,Avārijas brigādes” atrakciju parka teltī.

Turpinājām baudīt atrakcijas laipni pieņemot Lietu par mūsu draugu, jo, kā jau krietnam kristietim pienākas – nevienu nevar atraidīt. Bērni un pieaugušie no sirds izbaudīja kartingu trasi. Kā teikt, medaļai ir arī otra puse. Nebija rindu! Lietus dažu labu aizbiedējis, bet ne jau mūs. Atrakciju parkā Avārijas brigādes animācijas filmas varoņi uzņēma mūs savā pilsētiņā, kur varēja gan vienkopus apskatīt visas animācijas filmas varoņus, gan pilsētiņas ēkas un vietas. Varēja gan pasēdēt kādā īpašā mašīnā, ieiet kādā namiņā vai uzspēlēt īpašu dambreti, kas klāta uz grīdas, un spēles kauliņi bija koka stumbra ripas. Šļūkšana ar kamerām bērniem atgādināja ziemu, taču sniega vietā mūs laipni turpināja pavadīt mūsu draugs Lietus. Meitenes spiedza, drosmīgākie nobrauca vairakkārt. Visādā ziņā interesanta atrakcija, kuras laikā aizmirstās kāds vispār šobrīd gadalaiks.

Un tad turpinājās interesantākā atrakcijas parka daļa, proti, dinozauru apskate. Puikas šoreiz pārspēja meitenes. Viņi bija visieinteresētākie dinozauru pētnieki. Līdztekus dinozauru apskatei, bija iespēja izbaudīt visslapjāko pastaigu trasi dažus sprīžus virs zemes, kas palīdzēja ne tikai sasildīties, bet arī attīstīt līdzsvaru.

Un tā priecīgi samirkuši, visu dienu pavadījuši svaigā gaisā un iepazinuši neatlaidīgā drauga Lietus draudzību, steidzāmies vēl pie diviem pēdējiem trases dinozauriem. Bijām jau tik ļoti sadraudzējušies ar draugu Lietu, ka vairs nebija steigas. Ar patīkamu baudu bērni izbaudīja prieku pasēdēt šo dinozauru mugurās, izbaudīt, kā viņi mierpilni tos izšūpina. Un tad jau gan vēl daži kārumi un tomēr silts dzēriens, un uz autobusu projām, iepazītā un uzticamā drauga Lietus pavadībā.

Visi novērtējām silto autobusu. Brauciens mājup bija klusāks par klusu, jo svaigais gaiss un nostaigātie, noskrietie kilometri darīja savu – bērni dusēja atpūtas miegā. Pa ceļam mūs pavadīja, kā jau noprotat, mūsu uzticamais draugs Lietus. Cesvainē no autobusa izkāpa 19 priecīgi Cesvaines draudzes cilvēki. Un mājās viņus turpināja sveikt un pavadīt draugs Lietus.

Jūs neticēsiet, ja kādam no ekskursijas dalībniekiem pavaicāsiet: ,,Kā Tev patika ekskursija?” Tad, ticiet man, dzirdēsiet atbildi: ,,Tā bija tik brīnišķīga diena! Ekskursija bija tik jauka. Tie truši, tā vecā kaza un tas āzis! Tas skats pie Ogres upes, tur kalnā, un tie dinozauri. Kad mēs tur brauksim atkal?”

Mīļš, mīļš paldies Līgai Čeverei par skaisto dienu, paldies Reinim un viņa ģimenei, ka pagodināja ekskursiju ar savu klātbūtni, paldies laipnajam šoferītim un visiem mums, kas laipni uzņēmām savā vidū mūsu uzticamo draugu Lietu!

Dievs, paldies, ka dāvini savu mīlestību un cerību, kas silda no iekšienes!

Es, kas biju kopā ar visiem ekskursantiem, Dievu un bez šaubām

uzticamo draugu Lietu. Regīna Paegle