Mīļā Cesvaines draudze, sirsnīgi sveicu jūs otrajā Adventa svētdienā. Ir iesācies jaunais Baznīcas gads un mums būtu jāpriecājas un jāpaceļ savas galvas, bet šajā gadā škiet mūsu galvas ir vairāk nolaistas nekā priekā paceltas. Pandēmijas lielā neziņa, vientulība – tas nemaz mūs neiepriecina.
Vai ir iespējams tādā brīdī pacelt galvu priekā un cerībā? Tik daudz ciešanu un izmisumu arī mums ir apkārt. Vai ir kāda cerība? Jēzus saka: “Paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.” /Lk 21:28/