Bībele salīdzina ticības dzīvi ar skrējienu. Šis skrējiens nav sprinta disciplīna, bet gan drīzāk to varam pielīdzināt maratona disciplīnai. Pāvils mūs mudina domāt par ticības dzīvi, kas ir visas dzīves garumā.
“Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” /1.Kor. 9:24-27/