Draudzes gans Hanss Jensons.

Kas ir mājas piederība!?!

Es tiku uzrunāts no Madonas māsu draudzes Vernamos mācītāja, ko es pazīstu no teoloģijas studentu laikiem, rakstīt draudzes avīzei par mājas piederību? Ko nozīmē būt mājās un būt prom no mājām. Mēs bijam mazliet par to runājuši, kad viņš aizpagājušajā gadā apciemoja Madonas draudzi. „Kur ir tavas mājas?” viņš jautāja. Tagad Latvijā esmu dzīvojis jau gandrīz 13 gadus.

 

Mājas – tur ir mana ikdiena

Sākumā, kad es braucu uz Zviedriju, es teicu: „Braucu uz mājām”. Bet pēc kāda laika nebija adekvāti man tā teikt. Un tad es sāku domāt par to, kas nosaka to, ko mēs saucam par „mājām”… Zviedrija ir un paliek mana dzimtene, esmu tur dzimis un uzaudzis, bet tur man vairs nav savas ikdienas, savas kalpošanas, savu uzdevumu. Tie cilvēki, kuri izveido manu pašreizējo ikdienu, mana iekārtotā mītne, kuru esmu izveidojis un kur daudz pavadu savu laiku (gan miegā, gan nomodā!) ir šeit! Mājas ir tur, kur varu atpūsties, pārdomāt notikušo, domāt uz priekšu.

 

Mājas – tur es gribu būt

Gadās, ka mēs dažreiz aizdomājamies, mēs fiziski esam vienā vietā, bet domās kaut kur citur. Mēs dažreiz aizdomājamies par kādu vietu, kur gribam būt. Lasot Bībeli mēs tiekam aicināti tādā veidā aizdomāties. Pāvils vēstulē Kolosiešiem 3. nodaļā raksta tā: „Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.”/Kol.3:1,2/

Jā, mēs mīlam kādu, mēs gribam būt tur, kur ir viņš. Pēc debesbraukšanas dienas, Jēzus Kristus redzamā veidā sēd pie Tēva labās rokas. Ja mēs Viņu esam piedzīvojuši un mīlam, tad mūsu domām bieži vajadzētu arī vērsties uz augšu. Mēs saistām debesis ar skaistām lietām, tur ir harmonija, jo tur notiek vienīgi pēc Dieva prāta. Lūgšanā, ko Jēzus ir iemācījis mums lūgt, mūsu debesu Tēvam mēs lūdzam: „Tavs prāts lai notiek, kā debesīs, tā arī virs zemes.” Mēs lūdzam, lai vairāk no debesīm būtu jau šeit pie mums. Domāt par to, kas ir augšā, nenozīme bēgt no savas dzīves realitātes, bet ļaut debesu harmonijai nāk pie mums un caur mums. Ja mājās nav omulīgi, tad mēs cenšamies tās taisīt omulīgākas, atbrīvojoties no tā, kas traucē.

„Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība….

Tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē. Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus.” /Kol.3:5,8,9/

 

Bet nepietiek ar tīrību vien, lai būtu omulīgi, bet vajag piepildīt ar to, kas dod dzīvību un sadraudzību.

„Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.”/Kol.3:12-14/

 

Mājas miers

Miers mājās ir svarīgs. Ja ārpus mājas ir nemiers, mēs gribam, lai mājās ir miers, lai mēs varam atpūsties un atgūt spēku. Nav par velti, ka mēs bieži saucam mājas par miera ostu.

Miers mājās sākas ar mieru sirdī. Jēzus pēc augšāmcelšanās arī nāca iekšā tieši mājā (istabā, kur mācekļi bija kopā) un teica šos vārdus: „Miers ar jums”, kad viņi uztraukuma dēļ sēdēja aiz slēgtām durvīm.

„Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!” /Kol.3:15/

Pēdēja daļa ietver sevī lielu dzīves gudrību un sakrīt ar teicienu: „Esi pateicīgs par vismazākajām dāvanām, jo tā tu kļūsi gatavs saņemt lielākas.” /Ķempenes Toms/

 

Dieva Dēls nāca no debesīm, Viņa vārds ir saistīts ar debesīm, ar mūžību un ir pats Dieva vārds. Tas ir sveiciens no debesīm mums. Ja Kristus pēc augšāmcelšanās redzams fiziskā veidā un ir pie Tēva debesīs, Viņš pēc Vasarsvētku dienas notikuma ir pie mums caur Savu Svēto Garu, kas pirmām kārtām darbojas caur Dieva vārdiem (Svētiem rakstiem).

„Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos.”

Un ja Dieva vārds ir mūsos, tad tas būs manāms, un tad tas arī ietekmē mūsu vārdus, ko mēs runājam.

„… pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!”

Šeit minētās himnas un dziesmas, kas ir saistītas ar harmoniju, nav nejauši, jo tur, kur Dieva vārds valda, tur ir arī harmonija. „No sirds pilnība mute runā” (Jēzus vārdi!)

 

Un tad mēs tiekam aicināti darīt visu kopā ar Jēzu pateicībā savam debesu Tēvam.

„Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu.” /Kol.3:17/

Nav tā, ka mēs dzīvojam un darbojamies vieni paši. Kopā ar Jēzu nekad nekļūst vientuļi. Arī mājās mēs neesam vieni paši. Jēzus ir pie mums neredzamā veidā, kad mēs turamies pie Viņa un caur māsām un brāļiem Kristū mēs ļoti konkrēti varam piedzīvot Kristus mīlestību un sadraudzību.

 

Mūsu mājas debesīs!

Tā pozitīvā mājas sajūta, ko mēs varam piedzīvot šeit, ir tikai priekšnojauta par to pilnīgo mājas sajūtu, ko mēs esam aicināti piedzīvot debesīs.

Ja mēs dzīvojam savas domas vēršot uz augšu, un ja debesu harmonija un Dieva vārdi ietekmē mūsu dzīvi jau šeit, tad jau šeit būs labāk un tur – viss labi būs!

Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu,

„kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas. /Fil.3:20/