Draudzes palīgmācītājs Reinis Bikše

’’Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam:  tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.  Tad no šī brīža mēs neviena nepazīstam pēc miesas; un, ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam.  Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.  Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu.  Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu’’.  2Kor. 5:14-19

Ciešanu laika pirmajai svētdienai ir dots nosaukums „Judicia” un tā ievada Jēzus Kristus dzīves noslēgumu. Pie lielām ciešanām vienmēr rodas jautājums- kāpēc? Jēzus Kristus ciešanās mēs ieraugām Dieva mīlestību uz mums. Par to raksta apustulis Pāvils otrajā vēstulē korintiešiem.

Kristus mīlestība – Jo Kristus mīlestība mūs vada. Viens ir velna naids pret Dieva bērniem un otrs ir spēks, Kristus mīlestības spēks. Ja velns ienīst un vēlas pazudināt Dieva bērnus un nevēlas, ka kāds nāk pie Dieva, tad Dieva vārds saka, Dieva Dēls Jēzus Kristus mūs mīl. Jēzus mīlestība kļuva redzama un tieši šis laiks mums to parāda un ļauj piedzīvot – Jēzus ciešanu laiks. Ja tu gribi Jēzus Kristus mīlestību iepazīt un ieraudzīt, tad nemeklē to Jēzus dzīves jaukajos brīžos, bet lūkojies uz Viņu ciešanu ceļā.

Iepriekšējā svētdienā mēs līdzi piedzīvojām brīnumu, kur Jēzus paēdināja 5000 vīru ar 5 maizēm un 2 zivīm un ļaudis vēlējās Jēzu celt par Ķēniņu. Jēzus Kristus to nomanīja un uzkāpa kalnā, lai skatītos uz Golgāta kalnu, kur Viņš savu mīlestību parāda un piepilda līdz galam. Domāju, ka mēs ikviens novērtētu draugu, kurš ir gatavs par mums mesties cīņā un aizstāvēt. Jēzus savu skatu pavērsa pret Golgātu, pret lielāko cīņu kāda jel kad ir notikusi. Jēzus atdod pats sevi, Viņš ir dzīvības maize. Jēzus saka: „ Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. ” Jņ 15:13-14

Jēzus Kristus mīlestību mēs ieraugām, lūkojoties uz Viņu, kas ērkšķiem kronēts, kam cilvēki saka ”Sit viņu krustā”, kas apsmiets un apspļaudīts dodas uz Golgātas kalnu. Tur Kristus mīlestība vistiešāk un skaidrāk runā uz katru grēcinieku. Jēzus saka: „Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Luk. 23:34 Apustulis Pāvils to pazina, tāpēc viņš raksta: „Kristus mīlestība mūs vada…” tā ir mīlestība, kas palika klusa un neatbildēja uz apsūdzībām, naidu, niknumu, sitieniem. Tā ir mīlestība, kas ’’apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.’’ 1Kor. 13:7.

Jēzus Kristus ir Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, katra cilvēka grēkus. Pāvils raksta: „Kristus mīlestība mūs vada.” Cik svarīgi, ka arī mēs varam tā teikt, ka Kristus mīlestība arī mani vada. Kāds piemērs, kas var palīdzēt mums ieraudzīt, ko nozīmē būt Kristus mīlestībā.

1941. gada pēdējā jūlija dienā Aušvices sirēnas paziņoja par kāda cietumnieka izbēgšanu. Par brīdinājumu citiem, bija jāmirst desmit viņa biedriem – ilgstošā, lēnā bada nāvē, dzīvi apraktiem īpaši konstruētā betona bunkurā.

Un tā, visu dienu, saules, izsalkuma un baiļu nomocīti, vīri gaidīja, kamēr vācu komandants un viņa gestapo palīgs staigāja starp cietumnieku rindām, pilnīgi patvaļīgi izvēloties šos desmit vīrus. Kad komandants norādīja uz kādu no viņiem, Franci Gajovničeku, viņš izmisumā iekliedzās: “Mana nabaga sieva un bērni!” Tajā brīdī kāds neuzkrītošs cilvēks, ar dziļi iegrimušām acīm un apaļām brillēm dzelzs ietvaros, iznāca no ierindas un noņēma savu cepuri. “Ko grib tā poļu cūka?” vaicāja komandants. “Es esmu katoļu priesteris, es vēlos mirt šī cilvēka vietā. Es esmu vecs, viņam ir sieva un bērni… man nav neviena,” sacīja tēvs Maksimiliāns Kolbe. “Labi,” atcirta komandants un devās tālāk.

Francis Gajovničeks zināja, ko nozīmē būt dzīvam un brīvam, jo Maksimiliāns Kolbe bija miris viņa vietā. Apustulis Pāvils raksta: “tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts. ” 2 Kor. 5:15 Jēzus Kristus ir miris par mūsu grēkiem: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” 2 Kor. 5:17

Jēzus nemirst pie krusta, lai mēs turpinātu dzīvot, kā līdz šim, bet: „mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam.” Rom 6:6 Uzticoties un atstājot savus grēkus pie Jēzus Krusta grēksūdzē un ticot Viņa nopelnam, mēs saņemam grēku piedošanu. Tā ir jauna dzīve Viņā un:” nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. ”

 Gal 2:20

Novēlu, ka šajā ciešanu laikā varam no jauna piedzīvot Kristus mīlestību, ka Viņš manu grēku dēļ ir gājis šo ciešanu ceļu, lai es dzīvotu. Āmen.