Artūrs Dimitrijevs

„Jo mēs dzīvojam ticībā, nevis redzēšanā”

Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Šī ir visbrīnišķīgākā vēsts, kuru cilvēks var saņemt. Dievs, kurš tapa līdzīgs cilvēkiem visās lietās, izdarīja daudz vairāk, nekā jebkurš cilvēks to ir spējis. Jēzus nomira pie krusta, lai mēs varētu būt brīvi no grēka, un pēc trim dienām augšāmcēlās, lai Viņš turpinātu dzīvot ar mums.

„Tātad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņa priekšā visi ir dzīvi.” /Lūk. 20:38/

Bieži vien mūsu domas piepilda rūpes par kādām ikdienas problēmām, un automātiski sāk darboties reflekss – mēģināt atrisināt to pašam. Bet cīnīšanās ar sastapto problēmu var gadīties diezgan sarežģīta. Bet ir tik labi, ja par spīti grūtībām mēs varam atgriezties pie brīnišķīgās Lieldienu vēsts – Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs! Mums vairs nav pašiem jāraizējas, bet šīs raizes mēs varam uzticēt dzīvajam Dievam.  Tādēļ arī Pāvils 2.vēstulē korintiešiem mūs aicina dzīvot ticībā, nevis redzēšanā.

Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! /Ef.2:4-5/

Caur Dieva bagāto žēlastību arī mēs esam darīti dzīvi kopā ar Jēzu Kristu. Un, ja mēs esam darīti dzīvi, tad arī mūsu ticībai ir jābūt dzīvai. Ne tikai reizi nedēļā, atnākot uz dievkalpojumu vai atrodoties kādā kristīgā pasākumā, bet arī mājās un mūsu ikdienas saskarsmē ar citiem neticīgiem cilvēkiem, mūsu ticībai ir jābūt dzīvai. Ticībai ir jābūt kā dimantam, kuru mēs vienmēr nēsājam līdzi, un citiem cilvēkiem, ieraugot šo dimantu, ir jāvēlas iegūt sev tādu pašu.

Esot darīti dzīvi, mēs visi esam aicināti doties misijā. Atvēlēt laiku, un izkāpt no savas komforta zonas. Doties tur, kur mēs vairs nejūtamies pilnīgā drošībā. Jēzus, aicinot savus mācekļus doties sludināt, sacīja: es jūs sūtu kā avis vilku vidū. Tā arī mēs esam aicināti „izbāzt galvu no kastes” un doties tur, kur Dieva Gars var strādāt pie mums. Mēs ikviens varam sākt ar mūsu ģimenēm. Jēzus parādīja savu mīlestību uz cilvēkiem nomirstot pie krusta, lai mēs, kas viņam ticam, varētu būt glābti. Un, palīdzot saviem tuviniekiem un radiniekiem uzsākt ticības ceļu, arī mēs varam parādīt savu mīlestību uz viņiem.

Patiesi Viņš ir augšāmcēlies!