Draudzes mācītājs Reinis Bikše
“Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis.” /Mk. 16:1-7/
Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!
Kā lai no sirds piedzīvo tikko apliecināto? Vai ar visu savu sirdi to varu apliecināt? Raugāmies uz mācekļiem un sievām agrajā Lieldienu rītā. Viņi vēl nevar apliecināt augšāmcelšanos. Vēl tumšs tas ir viņu acīm. Vēl Kristus augšāmcelšanās ir apslēpta viņu sirdīm.
Kristus augšāmcelšanās vēsts, tā atspīd sākumā tikai pāris sievām, bet tai jāatspīd reiz visā pasaulē, katrā sirdī. Dievs pats mūs ieaicina un ved šajā notikumā, lai mēs spētu to satvert un sirdī piedzīvot. Dievs to dara redzamu un ieaicina līdzi doties sievām, lai augšāmceltais Kungs Jēzus atspīdētu mūsu sirdīs.
Agrais rīts sākas ar skumjām, neziņu un bezcerību. Trīs brīnišķīgi gadi kopā ar Kungu Jēzu, bet te viss, kas bija cerēts, nu šķiet ir pagaisis. Tam līdzi vēl mācekļu sirds smagums par mazdūšību, par Kunga pamešanu. Rīts, kuru grūti iesākt.
Un tomēr, šajā rītā sievas, mīlestības vadītas, dodas, lai svaidītu – sagatavotu Jēzus miesas kapam. Mīlestība uz Kungu, tā veda sievas pretim Jēzum. Vai nav tā, kā Apustulis Pāvils raksta, ka mīlestība: “tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas” /1.Kor. 13:8-9/ Pat arī tad, kad nāve atņem dārgo – mīlestība paliek.
Šīs sievas mīleja Kungu Jēzu. Kādēļ? Viņas bija piedzīvojušas, kā Jēzus ienāca viņu dzīvēs. Kad viņu bezcerībā ienāca cerība caur Kristu. Kur grēks nosodīja, tur Jēzus pasludināja grēku piedošanu. Kur depresija un dēmonu vara, tur Kristus pasludināja brīvību un dāvāja prieku. Viņas pazina Jēzu personīgi, kristīgā ticība ir šīs personīgās attiecības ar Kungu Jēzu. Piedzīvojušas Kristus mīlestību savā dzīvē, viņas dodas šajā ceļā.
Uz ko sievas gatavojās? Uz ceļu, kas veicams. Uz palīdzību pie lielā akmens, kuru pašas nespēs novelt. Kad akmens būs novelts, viņas bija gatavas svaidīt mirušā Jēzus miesas. Bet viņas vēl nezināja, ka šajā dienā sastaps augšāmcelto Kungu.
Ceļš līdz augšāmcelšanās priekam bija pilns raižu. Lielais akmens, kas stāv priekšā Jēzus kapam. Tas ir akmens, kuru nav pa spēkam novelt mums pašiem. Sievas savā starpā jautā: “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?”
Fiziski, to būtu iespējams izdarīt, kādi vīri nāktu un noveltu to. Bet vai ar to būtu gana? Jēzus bija teicis: “trešajā dienā Viņš celsies augšām.” /Lk. 18:33/ Vai nāves akmeni ir kādam pa spēkam novelt? Katra viena mūsu dzīvē ir šis grēka un nāves akmens. Apustulis Pāvils, Dieva vārda gaismā ieraudzījis savu dziļo pazušanu, sauc: “Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?” /Rom. 7:24/
Pāvils piedzīvo šo grēka un nāves lielo akmeni. Tik bezcerīgi lielu un smagu. Tāds tas ir katra cilvēka dzīvē, tik liels, ka nevaram to paši izkustināt. Kāds ir tavs lielais akmens? Atkarība, iekāre, mazdūšība, vainas apziņa, slepkavība, nodevība, laulības pārkāpšana, lepnība, skaudība – grēka lielais akmens, no kā nevaru tikt ārā.
Lieldienu rītā noveltais akmens ir Dieva apliecinājums, ka nav tādu grēku, apstākļu, spēku un lietu, kurus Dieva mīlestība un žēlastība nevarētu paņemt prom. Sievas, pacēlušas acis ieraudzīja, ka akmens ir novelts. Tas ir Dieva darbs: “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” /Ef. 2:8/
Apustulis Pāvils apliecina ar lielu prieku: “nāve ir aprīta uzvarā! Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? – Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” /1.Kor. 15:55-57/
Ticībā tveries pie tā, ko Dievs ir apsolījis savā vārdā: “Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem” /Ps 36:6/
Dievam nekas nav neiespējams – ticībā Kristum, pieķeries šiem vārdiem un turies pie tiem!
“Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.” /Mk 16:5/
Kapā, kur vajadzēja būt izmisuma un nolemtības tumsai, atspīdēja gaisma. Dieva vārds ir tas, kas izgaismo pat tumšo un bezcerīgo kapu. Evaņģēlījs, jeb vēsts par Jēzu Kristu, atnes gaismu, cerību un mūžīgu dzīvību. Dievs redz un pazīst katra viena sirdi. Viņš redzēja šo sievu sirdis.
- Ko tava sirds meklē šajā rītā?
Ko cilvēki meklē, ko sagaida no Lieldienām? Tik daudz ko piedāvā pasaule. Atpūta, izklaides, bagātīgs ēdiens. Vai tas tavu sirdi patiešām mierina un piepilda? Drīzāk tie ir tikai acu un sirds apmāni, kas novērš cilvēku uzmanību. Pēc kā ir izslāpusi tava sirds? Vai nav gana jau olas, šokolādes un nerimstošais TV? Sievas meklēja Jēzu. Dievs pazīst un zina katra cilvēka šo dziļāko vajadzību. Tādēļ enģelis ar spēku vēstī: “Jūs meklējat Jēzu Nācarieti, krustā sisto”. “Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta. Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām. ” /Kol. 2:13-15/ Jēzus nomira pie krusta mūsu grēku dēļ, lai mēs varētu nostāties Dieva priekšā un mums būtu miers ar Dievu. Ir kāda skaista dziesma, kas izsaka šo dārgo krusta nopelnu:
Tur uz kalna stāv vienkāršs un nicināts krusts,
Tas ar kaunu un apsmieklu krauts.
Tomēr mīlu es to, jo tur Pestītājs mans
Tiek par upuri manis dēļ kauts.
Cik tas vienkāršais krusts man ir dārgs,
Un arvienu tas dārgāks man būs.
Pie šī krusta es pieglaudīšos,
Līdz par kroni tas godībā kļūs!
- Viņš ir augšāmcēlies!
Eņģelis paziņo šo vēsti, kas līdz šim nav skanējusi, kas ir pārāka pār visām vēstīm. Viņš ir augšāmcēlies – augšāmcēlies no nāves, tas ir izmainījis visu. Tas satricina līdz sirds dziļumiem.
Kristus augšāmcelšanās ir centrāla lieta, bez tās nav kristīgā ticība, nav mūžīgā dzīvība. Apustulis Pāvils, kas neticības, naida pilns vajāja kristiešus, piedzīvo sastapšanos ar augšāmcelto Jēzu Kristu. Kristus izmaina viņa sirdi un nu viņš liecina Korintas draudzei: “Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem, un ka Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit.” /1.Kor. 15:3-5/ Pāvils apskaidro, cik būtiska ir augšāmcelšanās: “ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība.” /1. Kor 15:14/
- Viņa šeti nav. Redziet vietu, kur tie viņu nolika.
Vai ir kāda vieta, kur Jēzus nav atrodams? Jā, Eņģelis to pavēsta. Jēzus nav atrodams pie mirušajiem, bet gan ir dzīvs. Nāves saites ir sarautas, elle uzveikta, Kristus ir augšāmcēlies.
Ir arī grēku kaps, kurp varam raudzīties, Jēzus tur nav, Viņš ir samaksājis par visiem grēkiem. Kur ir Dievišķa dzīvība pie mums tur grēka nav. Jēzus viss bija dzīvs, nekas nepalika Viņā nedzīvs. Mēs kadreiz domājam, ka kaut kādu daļu, kādu grēku vēl varam paturēt, bet tas nav augšāmcelšanās stāvoklis. Apustulis Pāvils raksta: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. ” 2.Kor. 5:17
Vai varam teikt, redzi tā vieta kur es grēkoju ir tukša. Mani vairs tur nevar atrast. Kristus nopelna dēļ, Viņā esmu atbrīvots un darīts brīvs.
- Jēzus tevi gaida.
“Noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis” /Mk 16:7/
Mani uzrunāja eņģeļa sacītie vārdi: “Viņš jums pa priekšu noies”. Cik tie ir stiprinoši vārdi. Jēzus gaida savus mācekļus. Viņš ir pirmais, kas iznāk viņiem pretim. Viņš varēja nākt ar nokavēšanos un rājienu, bet Kungs Jēzus jau gaidīja savus mācekļus ar vārdiem “Miers ar jums”. Viņš arī tevi gaida! Bet kur Viņu sastapt?
Eņģelis norāda uz vietu: “kā Viņš jums ir sacījis”. Jēzu varam sastapt tur, kur ir Viņa apsolījumi. Tā ir draudze, kur skan Dieva Vārds, kur ticīgie pulcējas Viņa vārdā un pie Viņa apsolījumiem. Draudze, kuras vidū vienmēr ir augšāmceltais Kristus. “Tur jūs Viņu redzēsiet.”
Nāc un redzi, Viņš ir augšāmcēlies un dzīvs!