Draudzes gans Hanss Jensons

Laiku, kurā pašlaik atrodamies sauc par pirms gavēņa laiku, kas sākas 70 dienas pirms Lieldienām. Ne tikai svētkiem ir jāsagatavojas, bet arī sagatavošanās laikam! Svētkiem ir savs sagatavošanās laiks, svinēšanas laiks un atsvētes laiks (pēc svinēšanas laiks). Baznīcas lielākajiem svētkiem, Lieldienām, ir arī visilgākais sagatavošanās laiks, ko mēs saucam arī par lielo gavēņa laiku (40 dienas pirms Lieldienām, izņemot svētdienas).

Kas ir gavēnis?

Īsi par dažiem aspektiem par gavēņa jēgu mūsu garīgajā dzīvē:

Stiprināšana:

Garīgā dzīve ir dzīve un, līdz ar to, tā seko dzīvības likumiem, piemēram, nepieciešamība pēc barības, lai augtu un attīstos. Gavēnis ir domāts, lai kārtīgi pabarotu dvēseli ar Dieva Vārdu, ne tikai ātri, garām skrienot, bet lēni un to pārdomātu. (Tāpat, kā nav labi pārāk ātri ēst, tā arī garīgajai barībai jāvelta laiks, lai to iegaumētu.) Jādomā par to, ko mēs ēdam un, lai uzturs ir daudzveidīgs. Ēst ne tikai saldo ēdienu, bet arī pamatīgāku, ne tikai atgriezties pie ierastiem un pazīstamiem Dieva vārdiem, bet iegaumēt arī Dieva vārdus savā plašumā un daudzveidībā.

Disciplinēšana un vingrināšana:

Gavēnis saistās ar atturēšanos no kaut kā. Bet, nav runa par atturēšanos grēkot, jo mēs visu laiku esam aicināti no tā atturēties. Šeit izskan aicinājums atturēties no kaut kā, kas nav pats par sevi slikts, bet, ja mēs neuzmanāmies, var mūs slikti ietekmēt vai mūs pārāk piesaistīt. Tas var būt ēdiens, dažādi ieradumi u.t.t. Ja gribam kādā sfērā attīstīties, mēs zinām, ka tas prasa disciplinēšanos un vingrināšanos, tas nenāk pats no sevis. Atturēsimies no kaut kā, kas atbrīvotu mūs attīstīt garīgās dzīves iemaņas. Disciplinēsim sava laika izmantošanu, lai gūtu vairāk kvalitatīvu laiku ar Dievu, pārvaldītu savus līdzekļus, lai varam ziedot arī baznīcai un palīdzēt citiem.

Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams. /1Kor 9:25-27/

Sagatavošanās:

Gavēnis ir sagatavošanās kādam mērķim, tā nav sagatavošanās pati par sevi. Lielais gavēnis ir saistīts ar sagatavošanos konkrētiem notikumiem, Lieldienas notikumiem. Gavēņa laikā jāuzlabo savu garīgo redzi, lai ar vērīgām acīm varam piedzīvot šī notikuma svinēšanu. Tāpēc laicīgi jāpārdomā šī notikuma nozīme man – no kā mani atbrīvo Jēzus ciešanas un miršana pie krusta un, kā Jēzus uzvara ar savu augšāmcelšanos izpaužas manā dzīvē.

Bet, gavēnis ir arī sagatavošanās uz kalpošanu. Arī Jēzus gatavojās savai publiskajai kalpošanai pēc kristībām ar gavēni. Mēs ēdam, lai kustētos, mēs neskrienam (nekalpojam) bez mērķa. Mēs gavēsim, stiprināsim savu garīgo dzīvi, lai sagatavotos uz kalpošanu. Jēzus ar savu nāvi un augšāmcelšanos ir mums pirmais kalpojis, lai mēs kalpotu tālāk.

Kā sagatavoties gavēņa laikam?

Sagatavojoties gavēnim, iesim pie Dieva, lai Viņš mūs caurskatītu, izlūdzot skaidrību un palīdzību, lai saprastu, kādā no Svēto Rakstu vietām man vajadzētu iedziļināties, no kā man vajag atturēties, kādās garīgās sfērās vai iemaņās man vajadzētu īpaši vingrināties, lai redzētu, kā Jēzus man ir kalpojis un, kādai kalpošanai viņš mani sagatavo un uztur.