„Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? ” /Rom 8:31/

Vai tu meklē drošību šajā pasaulē? Daudzi to meklē un tiecās pēc drošas un stabilas dzīves. Ir pat atrodami pētījumi par  drošākajām valstīm un pilsētām, kurās pavadīt mierīgu dzīvi. Jaunieši pēc vidusskolas cenšas izvēlēties pareizo studiju novirzienu, lai nākotnē iegūtās zināšanas dotu stabilu un labi apmaksātu darbu. Cilvēki plāno mēneša budžetu, lai būtu droši, ka pietiks visam. Cilvēki vēlas dzīvot drošā valstī, kur nodokļu politika ir paredzama un tiek nodrošinātas garantijas stabilām vecumdienām. Cilvēkiem ir Dieva ielikta vēlme justies droši  par savu ikdienu. Cilvēki meklē drošību un kādas garantijas. Sālamans gudrais vīrs raksta: „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību. ” /Sal.pam. 3:5/

Ja tā godīgi palūkojamies uz šo pasauli, tad jāatzīst, ka nekas nav 100 % drošs. Tirgus cenas var svārstīties, var būt kari un katastrofas, sabrukt finanšu sistēmas utt. Pravietis Jesaja brīdina – neliec savu cerību uz šīs pasaules varenajiem. Neliec visu savu cerību uz labiem noguldījumiem, labu veselību, stabilu valsti un drošām vecumdienām, bet vispirms to liec uz To Kungu. Meklē Viņa prātu un gribu, tad tev būs stiprs pamats, pat tad ja šīs pasaules kārtība sabruks. (Jer. gr. 31. nodaļā.)

Dievs apsola un dod šo mūžīgo un nemainīgo patiesību, kas nekad nezudīs. Dieva vārds un Viņa apsolījumi ir tie, kas nekad nemainās. Dievs ir 100% uzticams. Jēzus saka: ”Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts.” /Mt.16:16/ Šis apsolījums ir piepildījies caur Viņu, Dieva Dēlu, un tas ir dots ikvienam cilvēkam. Apustulis Pāvils raksta: „Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.”/Rom. 10:9/

Dievs ir mīlestība, un Viņš ir pilns žēlastības (2.Laik. 30:9), bet tā nav lēta mīlestība un lēta žēlastība. Pirms Pāvils runā par Dieva žēlastību, viņš atklāj to stāvokli, kādā cilvēki atrodas. Pār jebkuru cilvēku ir Dieva dusmas. (Rom.1:18) Jo visi cilvēki ir grēkojuši, visiem trūks dievišķās godības. Ar to mēs saprotam, ka Dieva žēlastība nav automātiska, tā nav pieprasāma no Dieva. Mēs zinām, ka piedošanu un žēlastību nevaram pieprasīt no otra cilvēka. Tai ir jānāk no viņa sirds. Un ja tā nāk patiesi no sirds, tad tai ir liela cena. Dieva mīlestībai un žēlastībai ir liela cena un to saņemam ticībā.

Tā ir nenovērtējama, tā maksāja mūsu Kungam Jēzum Viņa dzīvību, kas brīvprātīgi tika atdota pie Golgātas krusta. “Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. ” /Rom 8:32/ un „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki”. /Rom 5:8/

Tā ir liela cena, kas ir maksāta, lai tu un es, mēs tiktu glābti. Mēs varam apstāties pie šiem vārdiem, tos pārdomāt un ticībā to saņemt. Cik ļoti Dievs mani ir mīlējis? Tas nav pašsaprotami, bet tai ir liela nenovērtējama cena. Pāvils tveras pie šīs Dieva mīlestības un jautā: „Kas apsūdzēs Dieva izredzētos?- Dievs tos attaisno.” /Rom.8:33/ Tā ir viena garantija, kura ir mūžīga un nemainīga. Kas gan var stāties pretīm šādai mīlestībai? Pāvils apliecina: „Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?” /Rom 8:31/

Dieva mīlestība nāk no Viņa. Pāvils jautā: „Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?” Tā ir Dieva mīlestība uz mums, ne mūsu mīlestība uz Viņu. Mūsu mīlestību uz Dievu ātri vien kāds grib un var nolaupīt. Pāvils skaidri saka, ka Kristus mīlestību uz mums neviens nevar nolaupīt vai atņemt. Pētera mīlestība uz Jēzu Kristu izrādījās vāja pārbaudījuma brīdī. Tā drošība nav tajā, ka es varēšu un spēšu mīlēt, bet gan, ka Kristus mani mīl un ka es varu palikt Viņa mīlestībā. Jēzus saka: „Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā! ” /Jņ.15:9/ Esot Viņa mīlestībā, saņemot to, kā atbilde var skanēt mūsu mīlestība uz Viņu. Mīlestības avots ir Dievs un tieši tāpēc tā ir uzticama un mūžīga.

Pāvils raksta: „Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,  ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! ” /Rom 8:38,39/ Pāvils ir pilnībā pārliecināts, ka nāve nevar šķirt no Dieva mīlestības. Nāve biedē, tā šķir cilvēkus, tā atņem dzīvību, tā nes šķiršanās sāpes. Tomēr Pāvils ir pārliecināts, ka nāve nevar šķirt no Dieva mīlestības. Dieva mīlestība nekad neatstājas no Viņa bērniem. Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? –  paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. /1Kor. 15:55,57/ Šajā pasaulē mums ir jāsakaras ar dažādiem spēkiem un varām, kas cilvēkus grib izšaubīt. Mūsdienās daudziem nākas cīnīties ar depresiju ar kādiem spēkiem, kuri laupa dzīves prieku. Pāvils apliecina un saka: „ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,  ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības”. Luters to ir apliecinājis baznīcas himnā: „Lai būtu velnu diezkāds bars, Kas mūs grib aprīt kāri, Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā. Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs! Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!

Nekas Dieva bērnu nespēj šķirt no Viņa mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā. Mēs esam drošākajā valstī un vietā, jo Dievs savu mīlestību ir uz mums parādījis caur savu Dēlu Jēzu Kristu.

Dieva svētību vēlot, draudzes mācītājs Reinis Bikše