Pavisam nesen, 9.februārī, Madonas iecirkņa prāvesta amatā tika iecelts mūsu draudzes mācītājs Reinis Bikše. Tādēļ mūsu draudzes cilvēki ir izrādījuši interesi, un vēlējās uzdot jautājumus jaunajam prāvestam Reinim.
Kāda bija Jūsu pirmā reakcija, kad no bīskapa uzzinājāt, ka tiksiet virzīts uz prāvesta amatu? Vai bija viegli atsaukties šim aicinājumam? Kāda ir Jūsu ģimenes attieksme pret jauno amatu? Vai viņi palīdzēja pieņemt lēmumu?
„Mūsu Madonas iecirknis jau kādu laiku darbojās bez iecirkņa prāvesta un pirmais aicinājums no bīskapa izskanēja brīdī, kad bija nepieciešams aizvietot mācītāju Rolandu Pētersonu prāvesta pienākuma pildīšanā. Tas lēmums nebija grūts, jo sapratu, ka ir kalpošana, kur varu būt noderīgs.
Kad bīskaps jautāja konkrēti par iecirkņa prāvesta kalpošanu, tas bija jau grūtāks jautājums. Šo aicinājumu pārdomājām un par to lūdzām mūsu ģimenē. Atceros, ka mēs pārunājot domājām, ka iecirkņa prāvesta un vēl jo vairāk bīskapa kalpošanu ir vieglāk veikt, ja bērni ir lieli un abi ar sievu var nodoties aicinājumam. Tās ir aizvien svarīgas pārdomas, kā nepazaudēt svarīgāko. Ļoti svarīgs jautājums par kuru daudz bija jādomā ir abas draudzes Lubānā un Cesvainē. Viņas ir mūsu sirdīs un lūgšanās, lai Dieva valstības darbs var iet plašumā.”
Vai, kļūstot par prāvestu, Jums ir kādas ārējas atšķirības zīmes (piemēram, liturģiskajos tērpos) pēc kurām varēs atpazīt jauno prāvesta amatu?
„Īpašas ārējas zīmes prāvesta amatam nav, bet gan pie kalpošanas kopā ar citiem amata brāļiem ir savi noteikumi, kas ir palīdzoši kārtības dēļ. Dieva vārdā mēs varam lasīt brīnišķīgu patiesību pie katras kalpošanas, kuru Dievs mums uztic. Dievs aicina mūs pieaugt mīlestībā, kalpojot cits citam, tā kā Kungs Jēzus ir mums kalpojis un mīlējis. Jēzus saka: “Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps. ” un “Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. Patiesi, patiesi Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!””
Vai Jūs varētu īsi raksturot savu iknedēļas grafiku? Kuras dienas ir aizņemtākās, un vai ir tādas dienas, kurās Jūs nedarat neko?
„Iesākot kalpošanu mēs saskārāmies ar šo jautājumu, kā sakārtot nedēļu. Mūsu baznīcā esam pieņēmuši pirmdienu, kā dienu kurā mācītāji nekalpo, kas ir sabata diena. Mūsu ģimenē mēs cenšamies turēt pirmdienu brīvāku, arī otrdienu, bet nevienmēr tas izdodas. Pārējā nedēļa ir aizpildīta ar gatavošanos dievkalpojumiem, bībeles stundām un dodoties uz dievkalpojumiem.
Man ir patiess prieks par Lubānas draudzi, kura dodas misijas darbā uz Meirāniem un Degumniekiem, kur regulāri tiek svinēti dievkalpojumi, kā arī tiek svinēti regulāri dievkalpojumi Lubānas aprūpes centrā un atsevišķi ar draudzes senioriem. Cesvaines draudzē esam uzsākuši regulāri doties ciemos ar dievkalpojumiem pie Cesvaines un Dzelzavas aprūpes centra iedzīvotājiem. Ir prieks, ka Cesvaines aprūpes centrā ir mūsu draudzes māsas, kuras regulāri apciemo un apliecina Kristu, to ļoti var just. Trešdienas vakaros tiekamies ar iesvētāmajiem Cesvainē un ceturtdienās bībeles stundas un dievkalpojumi. Es ar lielu prieku gaidu ceturtdienas vakarus, jo tā ir iespēja lasīt un studēt Dieva vārdu un būt lūgšanās par brāļiem un māsām.
Ar trešdienu ieskākas aktīvā nedēļas daļa un ceturtdienas ir viss pilnākās un garākās dienas.”
Kā tagad ir mainījušies jūsu pienākumi? Kādi vispār ir prāvesta pienākumi?
Šobrīd tiek apzināti visi pienākumi un šobrīd ir nākuši klāt pienākumi pārbaudīt draudzes atskaites un pavisam drīz mēs tiksimies ar Madonas iecirkņa mācītājiem, lai pārunātu aktuālās lietas mūsu iecirknī. Prāvesta pienākumi:
1.Būt līdzās mācītājiem un draudzēm, būt par atbalstu lēmumos un jautājumos, kas saistīti ar mācību.
2.Pārstāvēt iecirkņa viedokli LELB kapitula sēdēs, kur tiekas visi iecirkņa prāvesti un bīskapi. Un otrādāk mūsu baznīcas lēmumus, kurus pieņemam izskaidrot un īstenot iecirkņa dzīvē.
3.Lietvedības darbs, kur iecirkņa prāvestam pienākums iepazīties ar dažādiem draudžu lēmumiem.
Vai ir kādas ieceres, ko vēlētos ieviest vai mainīt Madonas iecirkņa garīgajā izaugsmē?
Vēl nav konkrētas domas, jo vēlos iepazīties ar visu iecirkni, bet man vienmēr sirdī ir bijis misijas darbs un darbs ar bērniem un jauniešiem.
Vai Jūs ikdienā esat priecīgs? Kas liek jums smaidīt?
Ir dienas, kad neesmu priecīgs, kad ieraugi sevi un savas kļūdas, kad lietas nenotiek, kā vēlies. Paldies Svētajam Garam, kurš ir pie mums un aizstāv, atgādina un ved pie Jēzus. Kad nāc lūgšanā Viņš dod prieku :), jo kā lasām Pāvila vēstulē Korintiešiem: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tur ir patiess prieks, piedzīvojot Dieva žēlastību un Viņa darbu mūsu nespēkā. Tādi brīži ir draudzē, ģimenē, kalpošanā.
Ir brīži, kad ikdienā apstājos un tā īpaši ieraugi savus tuvos, tas dāvā prieku. Vēl man prieku dod atrašanās ārā svaigā gaisā, šogad nesanāca, bet man ir prieks spēlēt hokeju, cirst krūmus, iekopt muižas apkārtni.
Kā jaunajam prāvestam Jums ik palaikam būs jābrauc arī pie citām draudzēm Madonas iecirknī, lai tās labāk iepazītu un redzētu, kas tajās notiek. Bet, jūsuprāt, ar ko īpaša ir mūsu Cesvaines luterāņu draudze? Kādas ir mūsu stiprās puses? Un vai ir kāda draudzes nozare, kurai turpmāk mums vajadzētu vairāk pievērst uzmanības?
Cesvaines draudzē ir prieks redzēt gatavību kalpot un darīt no sirds, uzņemot viesus. Ir prieks par rekolekcijām, ka caur tām mēs varam iet ticības dziļumā un atziņā. Man ir liels prieks par pērminderu kalpošanu un mūsu vīriem. Dievs vīriem ir uzticējis būt tiem, kas iet pa priekšu ticības un praktiskā dzīvē. Es priecātos, ka katrā draudzē varētu būt vīru tikšanās, kur kopīgi studētu un augtu Dieva vārda atziņā un kopīgi varētu izcīnīt ticības cīņas lūgšanās.
Mums ir daudz svētības – svētdienas skola, mūsu skolotājas un bērni, diakonijas darbs un kalpošana Cesvaines aprūpes centrā, padome un visi, kas ir ikdienas kalpošanā. Dievs mūs ir bagātīgi svētījis. Zaharijas grāmatā ir brīnišķīgs vārds: “Es jūs glābšu, un jūs būsiet par svētību.” /Zah 8:13/. Dievs mūs ir glābis, lai caur to mēs būt par svētību daudziem. Mums līdzās ir tik daudzi cilvēki Cesvainē kam ir vajadzīgs piedzīvot Dieva mīlestību.
Paldies prāvestam Reinim par atbildēm uz šiem jautājumiem, un novēlam Dieva svētību turpmākā kalpošanā!