Draudzes mācītājs Reinis Bikše

„Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.  Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams.  Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.” /1.Kor. 9:24-27/

             Šajās dienās mūsu ģimenē piedzīvojām, ko nozīmē vairākiem vienlaicīgi slimot. Tādos brīžos apjaušam, cik nozīmīga ir laba veselība. Kad jūtamies labi, tad ikdienas darbi rit viegli, un tie ir ātri izdarāmi. Kad esam apslimuši, tad pat vienkāršākās ikdienas lietas kļūst sarežģītas un grūtas. Apustulis Pāvils aicina mums būt kā sportistiem ticības dzīvē, tādiem, kuri pilnībā ir nodevušies ticības dzīvei. „Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā,”. Skriet tā, lai mēs dabūtu godalgu. Kāds liels izaicinājums mums ir dots. Sportā godalgas iegūt var tikai ar lielu darbu un nodošanos. Dažkārt rezultāti ir tik līdzīgi, ka pirmo vietu no otrās atšķir tikai pāris milisekundes.

Esot slimībā, varam domāt par sportistiem, kuri izšķirošā brīdī saslimst. Cik tā ir liela vilšanās! Viss, kam esi gatavojies un trenējies, vienā brīdī var pagaist. Dažkārt arī mūsu ticības dzīvē mēs piedzīvojam, ka mūsu pašu spēki ir izsīkuši vai, kad izšķirošajā brīdī esam paklupuši, kritiši grēkā. Vai mūsu ticības dzīve tad izrādās nevērtīga?

Pirmkārt, sadzirdēsim, ko Dievs saka par mūsu glābšanu. Pāvils raksta: „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.  Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. ” /Ef.2:8-9/. Glābšana caur mūsu Kungu Jēzu Kristu ir dāvana, ne mūsu darbs. Un tad, kad mūsu skrējienā mēs klūpam un krītam, tur Kristus ir līdzās mums, lai mūs celtu un uzturētu ticības skrējienā. „tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. ” /Fil.1:16/.

Otrkārt, Dieva vārds aicina šajā skrējienā būt atturīgiem, lai iegūtu neiznīcīgo vainagu. Pāvils kā piemēru min sportistus, kuri atturas no daudz lietām, lai iegūtu laicīgu balvu. Kā ir ar manu ticību, vai tur pieļauju kādas atkāpes? Pāvils raksta: „Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties!” /1.Kor. 6:9/. Mēs varam nākt Jēzus priekša vienkāršā lūgšanā: Kungs Jēzu izmeklē manu sirdi „un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” /Ps.:139:24/ „Dziedini mani, ak, Kungs, tad es būšu izdziedināts; palīdzi man, tad ir palīdzēts!”. /Jer.17:14/. Tur skan Dieva apsolījums, ka svētīgs ir tas, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti. Pāvils raksta draudzei, ka Jēzū Kristū „jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā. /1Kor. 6:11/

Paliksim ticībā uz Jēzu Kristu, tad mēs kopā ar Pāvilu varam teikt: „es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” /Filp.3:14/