Draudzes mācītājs Reinis Bikše

Ar 1.septembri ir iesācies jauns mācību gads skolēniem un studentiem. Pat ja arī neuzsākas mācības kādā izglītības iestādē, mēs visi esam šajā dzīves skolā un vēl jo vairāk, mēs varam būt arī ticības skolā. Apustulis Pāvils atgādina Galatiešu draudzei svarīgu patiesību, kuru mēs noteikti zinām, bet ir labi pie tās atkal un atkal atgriezties. Pāvils raksta: „Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīra, nedz sievas, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.  Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma. ” /Gal. 3: 26-29/

Būt Dieva bērnam, tā ir patiesība, kura mums tiek atgādināta un mācīta. 4. nodaļā Pāvils izvērš šo tēmu sakot, ka ikviens cilvēks ir šīs pasaules pirmspēku paverdzināts. Tas ir grēks, kas valda pār ikvienu cilvēku. Milzīgs spēks, kas katru cilvēku ir darījis par vergu. Rietumu pasaulē sen ir aizliegta verdzība, bet grēka verdzība aizvien pastāv un ir īsta. Cik viegli var paverdzināt cilvēkus, kuriem nav aizsardzības, kuri ir bezspēcīgi un palikuši vieni. Tāda ir katra cilvēka realitāte, ja vien viņam nav laba aizstāvība. Domāju, piemēram, kāda ietekmīga cilvēka atvasi nebūtu tik viegli paverdzināt, tur uzreiz būtu atbildes reakcija. Pāvils atgādina šo lielo un svarīgo patiesību: „Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. ” – Dievs ir rīkojies un dāvājis glābšanu visiem, kas tic uz Jēzu Kristu, kā glābēju un pestītāju. Dievs uzlūko tevi kā savu bērnu, jo Jēzus Kristus, viņa dēls, ir miris un uzvārēji grēka verdzību, lai tu būtu brīvs.

Pāvils atgādina vēl vienu patiesību: ”Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības,  lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. ” /Gal.4:4-5/ No sievas dzimis – tas nozīmē, ka Jēzus nāca kā patiess Dievs un patiess cilvēks. Viņš ir blakus, kad esi nobijies, vājš, kritis grēkā, ievainots vai neziņā. Kad sauc uz Dievu pēc glābšanas, tad Jēzus ir tev blakus. „Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. ”

Pāvils lieto vārdu mantinieks, kas parāda šīs dzīves realitāti. Mēs esam Dieva bērni, bet tai pašā laikā vēl ceļā uz apsolīto mantojumu – Debesu valstību. Kā Dieva bērni, mēs esam šajā pasaulē aicināti tā arī dzīvot. Mantojumu daudzi vēlas saņemt, bet maz ir to, kas dzīvo kā patiesi mantinieki. Arī ticības lietās daudzi labprāt vēlētos būt Debesu valstības mielasta dalībnieki, bet vai vēlamies strādāt Viņa valstībā, Viņa vīna kalnā? Pāvils atgādina: „Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni  un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.” Bērni, kas mīl savus vecākus, tiem paklausa un rūpējas par to, ko vecāki ir uzticējuši. Dievs tevi sauc par savu bērnu, kāda būs tava atbilde?