Nāc, Jēzu, līdzi….

Divas nedēļas pirms Lieldienām mēs ieejam Gavēņa laika ciklā, ko mēs saucam par Ciešanu laiku, kurā ietilpst arī Klusā nedēļa. Īpaši mēs esam aicināti sekot Jēzum līdzi šajā notikumiem pilnajā nedēļā. Tur ir tik daudz ko redzēt, ko dzirdēt, ko piedzīvot un par ko pārdomāt. Tad, kad tuvumā notiek, kaut kas svarīgs vai/un vēsturisks, cilvēki parasti nāk ārā, lai to redzētu un piedzīvotu. Šajā nedēļā notika ne tikai pasaules mēroga notikumi, bet arī Visuma mēroga! Un arī katra cilvēka mēroga, jo šie notikumi attiecas uz katru cilvēku.

Mēs katru gadu esam aicināti sekot līdzi šiem notikumiem tuvplānā (tuvumā). Tur vienmēr ir, ko vairāk saredzēt, sadzirdēt un pamanīt. Ne ziņkārības dēļ, bet tajā visā Dievs grib man kaut ko īpaši pateikt.

Mēs esam aicināti sekot līdzi Jēzum šajā ceļā, ko Viņš gāja mūsu dēļ, lai mēs piedzīvotu un vienmēr atcerētos, ka tas viss ir saistīts ar mani. Iesim līdzi un piedzīvosim to, lai tas paliek mūsu atmiņā, mūsu sirdī. Viņš nenoraidīja nevienu, kas gāja viņam līdzi tajā nedēļā toreiz, un viņš nenoraida nevienu, kas iet Viņam līdzi arī tagad.

…un Viņš nāk līdzi Tev…

Ja mēs ar pareizo attieksmi, proti, ar atvērtām sirdīm piedzīvojam, ka šie notikumi ar Jēzu Kristu attiecas uz mani, tad līdzīgā veidā kā tie divi mācekļi, kas gāja uz Emavu, var piedzīvot, ka beigu beigās tas vairāk ir Viņš, kas iet man līdzi. Varbūt sākumā es to nemanu, bet tad, vienā brīdī tas noskaidrojas manī, un, es, tā kā tie mācekļi varu teikt: „Vai mūsu sirdis mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā?”

Tāpēc iesim Viņam līdzi Viņa ceļā uz krustu, lai piedzīvotu to īpašo, ka Viņš iet mums līdzi, un Viņš mūs neatstāj, ja vien, mēs paši viņu nenoraidam.

Palmu svētdiena

Jēzus iejāj Jeruzalemē, un mēs ejam Viņam līdzi un dziedam: “Ozianna, augstībā, lai svētīts ir Viņš, kas nāk Tā Kunga Vārdā!”

 Pirmdiena – otrdiena (Mt 19:18 – 26:1)

Jēzus daudz mācīja pēdējā nedēļā. Daudz no šīs mācības mums ir atstāstīts Mt 19:18 – 26:1. Iesim un klausīsimies, ko Viņš šajā savā pēdējā nedēļā pirms krustā sišanas saka savējiem un mums.

Trešdiena

Šajā dienā Jūda Iskariots iet pie vadītājiem un par naudu ir gatavs nodot savu Meistaru. Jēzus nomira mūsu dēļ, nevis Savas vainas dēļ. Mēs to atzīstam un tāpēc tiek piedāvāts īpašais grēksūdzes dievkalpojums. Tad, nevis visi kopā, bet, katrs atsevišķi nāk pie mācītāja un izsūdz savus grēkus. Tikmēr draudze dzied dziesmas, kas ir zem grēksūdzes sadaļas dziesmu grāmatā (lai neviens cits nedzird, kas tiek teikts). Nav obligāti jānosauc kādu atsevišķu grēku, bet ir iespēja, tajā ierastajā grēksūdzes lūgšanā, kas tiek teikta dievkalpojumā, pēc vārdiem „…ko esmu apgrēkojies domās, vārdos un darbos….” arī nosaukt atsevišķus grēkus vārdā. Pēc grēksūdzes arī katrs atsevišķi saņem absolūciju. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti.

Zaļā Ceturtdiena

Nosaukums atvasināts no senā paraduma šajā dienā salīdzināt grēku nožēlotājus ar Dievu un draudzi. Šajā dienā grēcinieki jeb “nokaltušie zari” ar piedošanu un salīdzināšanu tiek uzņemti atkal draudzē un kļuvuši kā “zaļi zari”, dzīvi un spējīgi nest augļus mūžīgajā vīnakokā. (Lk.23:31)

Šajā dienā mēs esam klāt, kad Jēzus pirmo reizi svinēja Svēto Vakarēdienu. Īpaši saprast to, kādā kontekstā tas notika, mēs varēsim Palmu svētdienas vakarā, kad būs iespēja piedzīvot lielāko daļu no Pasha mielasta satura un simbolikas. (Par Pasha mielastu skatīties informāciju draudzes avīzē).

Lielā Piektdiena

Esam aicināti iet Krusta ceļa gājienā. Mēs sekojam līdzi Jēzum no tā brīža, kad Jēzus tiek notiesāts uz nāvi pie krusta līdz Viņa ielikšanai kapā.

Ejot Krusta ceļu varam pārdomāt šādus jautājumus:

Kas es esmu, ka Jēzus mani tā mīl, ka viņš nepadodas, neatsakās no krusta, bet to uzņem, lai mirdams pie krusta var teikt: „Viss ir piepildīts!”. Mēs esam dārgi Dieva acīs, jo ne ar sudrabu un zeltu, bet ar Jēzus Kristus dārgām asinīm mēs esam atpirkti, mēs esam tik ļoti mīlēti!!!

Ko es esmu darījis, ka nevainīgajam Jēzum Kristum, Dieva Dēlam tā ir jācieš?

Vai es ieraugu Dieva lielo mīlestību, kas cieš manis dēļ?

Klusā Sestdiena jeb Lielā Sestdiena

Sestdiena patiesi ir klusā diena. Jēzus ir kapā. Kristieši tajā ir aicināti saglabāt iekšēju mieru, lai labāk sagatavotos Lieldienu vigīlijai. Šajā laikā baznīca simbolizē Jēzus kapu, tāpēc baznīcā tajā dienā nav aktivitātes līdz pusnaktij, kad sākam gaidīt Jēzus Augšāmcelšanos, dzīvības uzvaru pār nāvi, gaismas uzvaru pār tumsu. Šī priecīgā notikuma gaidīšana sākas ar ugunskuru ārpus baznīcas un no turienes iet iekšā baznīcā, kas pakāpeniski apgaismojas.

Svētdiena

Un pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, mēs kopā ar sievietēm nākam pie Jēzus kapa un brīnāmies, un priecājamies par to, ka kaps ir tukšs, KA JĒZUS IR DZĪVS!

 

Piedzīvosim kluso nedēļu visā savā bagātībā. Lai piedzīvotais šajā nedēļā mums palīdz turpmāk to izdzīvot katras nedēļas ikdienas ritmā. Tāpēc iesim līdzi Jēzum Viņa pēdējā nedēļā pirms Augšāmcelšanās un saņemsim to svētību no Dieva, ko Viņš mums katram ir paredzējis!