Šobrīd izdzīvojam Gavēņa laiku. Mācītājs Hanss stāstīja – Gavēņa laikā ir 3 būtiskas lietas: miesas gavēšana (sevis ierobežošana gastronomiskajās baudās), aizlūgšana (būt lūgšanās par citiem cilvēkiem), labie darbi (palīdzības sniegšana, ziedošana tiem, kam tas nepieciešams). Ap 40 jauniešu no Cesvaines, Madonas, Vestienas, Rīgas, Jūrmalas un Gulbenes īpašā veidā to varēja piedzīvot 2. līdz 4. martam Madonā rīkotā projekta „Es nebaidos palīdzēt” dienās. Pasākumu organizēja Madonas prāvesta iecirkņa draudžu Svētdienas skolas sadarbībā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Jaunatnes nozari, tas norisinājās jau 24. reizi kopš 2006. gada. Projekta mērķis ir ieinteresēt jauniešus veidot un līdzdarboties sociālajās/diakonija aktivitātēs, palīdzot cilvēkiem grūtībās, iesākto darbu turpināt arī pēc pasākuma, iepazīstināt jauniešus ar veidiem, kā praktiski viņi var palīdzēt apkārtējiem cilvēkiem, kas ir grūtībās vai ciešanās. „Es nebaidos palīdzēt” virsgans mācītājs Roberts Otomers: „Mēs vēlējāmies jauniešiem dot iespēju saprast un apzināties, ka ir kas vērtīgs, ko šie jaunieši var darīt, palīdzot cilvēkiem viņu vajadzībās un sludinot viņiem Dieva mīlestības vēsti.”

Šīs 3 neaizmirstamās dienas aizritēja nemanot. Katru dienu iesākām un noslēdzām ar svētbrīdi. Gan piektdienas vakarā, gan sestdien no rīta mācītājs Roberts lasīja lekcijas „Es”, „Nebaidos” un „Palīdzēt”. Paralēli pirmajām divām lekcijām piektdien vakarā, pieaugušajiem bija iespēja piedalīties diskusijā, ko vadīja mācītājs Kaspars Eglītis. Mācītājs aicināja aizdomāties, kādēļ cilvēki baidās palīdzēt. Mēs baidāmies kļūdīties, bet Dievs jau Bībelē ir aicinājis nepilnīgos. Ir jāiet pie cilvēkiem, lai iepazītu Dievu, jo cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības, tādēļ ikviens ir labs, mīlams un vērtīgs. Sestdien visi, modušies ar apņēmību veikt labus darbus, pēc rīta drosmes un trešās lekcijas “Palīdzēt” dalījāmies grupās, lai dotos mājapmeklējumos un apciemotu Madonas pansionāta iemītniekus. Dievs mums bija sagatavojis notikumus, kas atbilstoši katra individuālai situācijai visspēcīgāk skāra sirdi. Grupiņa, kurā biju es, ciemojās pie Ārija Sekstes, tur rakām sniegu un ieklausījāmies sirmā kunga dzīves stāstā. Aizkustinoša izvērtās tikšanās ar Melāniju no Madonas draudzes, kas šobrīd veseļojas pēc nopietnas slimības, viņas patiesais prieks par mūsu apmeklējumu, par Dieva mīlestību, kundzes apņemšanās drīzumā pašai doties uz dievkalpojumu dziļi sirdī aizskāra katru no mums. Īpašas sajūtas pārņēma, apmeklējot sirmgalvjus pansionātā, iespēja viņos ieklausīties, kopā lūgt, smieties un dziedāt! Diemžēl ikdienā neprotam atvēlēt viens otram laiku un uzmanību – iespējams, lielāko dāvanu. Jaunietes, kas piedalījās „Es nebaidos palīdzēt” dalījās savos iespaidos: „Man ļoti patika šis pasākums. Daudz interesanta un noderīga ieguvu no dzirdētā lekcijās, it īpaši no pēdējās lekcijas „Palīdzēt”. Priecājos par iespēju palīdzēt Ludmilas kundzei. Ļoti, ļoti svētīgi bija piedalīties dievkalpojumā, iespaidīga bija Ērika Hanzovska liecība. Īpašas sajūtas bija, dziedot dievkalpojumā. Šajās 3 dienās ieguvu jaunus draugus. Vēlētos vēl kādreiz piedalīties „Es nebaidos palīdzēt” projektā.” (Alīna)

„Mums ļoti patika. Ieguvām jaunus draugus. Apciemojām vecus cilvēkus pansionātā, tur mēs centāmies ieiet katrā istabiņā, aprunāties, padziedāt, pastāstīt par sevi, uzklausīt viņus. Visvairāk patika kāda veca kundzīte vārdā Rita, kas sekoja mums uz visām istabiņām. Viņa mums paliks ilgi atmiņā. Kopumā viss ļoti, ļoti patika. Mēs vēlētos, lai šīs 3 dienas nebūtu tik īsas, jo tās bija pats labākais, ko abas bijām piedzīvojušas. Mēs vēlētos vēl kādreiz piedalīties „Es nebaidos palīdzēt”, tikai, lai tas būtu nedaudz garāks.” (Gita un Adelīna)

Sirds gavilēja priekā, kad vēlu vakarā, nevarēdamas iemigt, meitenes pauda prieku par paveikto un pieredzēto, izteica vēlmi vēl piedalīties šādā projektā. Trīs semināra „Es nebaidos palīdzēt” dienas bija kārtējā brīnišķīgā Dieva dāvana mums katram, kas tur piedalījās. Palīdzēšana nebija tikai vienpusēja, arī jaunieši saņēma palīdzību – neizsakāmu gandarījumu par piedzīvoto. Esmu laimīga, ka varēju būt kaut mazs darbarīks Dieva varenajās Rokās. Liels paldies ikvienam, kas paklausīja aicinājumam kalpot, aizlūgt par projektu, lūgt palīdzību un palīdzēt!