Draudzes mācītājs Reinis Bikše

“Vingrinies turpretim pats dievbijībā.Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.”
/1.Tim 4:7-8/

            Apustulis Pāvils uzrunā jauno kalpotāju Timoteju, aicinādams viņu vingrināties dievbijībā. Šis aicinājums neskan tikai Timotejam, bet arī tev un man. Vingrinies dievbijībā!

Mēs zinām, ka sportisti trenējas ļoti cītīgi, lai sasniegtu labus rezultātus. Viņi atsakās no daudz kā, lai sevi uzturētu labā formā un visu savu spēku un enerģiju ieliek šī viena mērķa sasniegšanai. Miesas trenēšana der tikai uz brīdi, bet vingrināšanās dievbijībā – tam ir svētība jau šinī dzīvē un mūžībā.  Vārds vingrināties no grieķu valodas mums ir pazīstams saistībā ar vārdu ģimnāzija. Šī vārda nozīme ir mācīšanās, disciplīna.
Ko tas praktiski nozīmē? Kā lai vingrinos? Vai ir kāds veids, kā nokļūt tuvāk Dievam?

Pirmkārt, Dieva žēlastība un glābšana mums ir dāvāta nepelnīti. Ticība ir tā, kas to satver.  Pestījošā ticība, ir ticība uz Jēzu Kristu, tā tveras vienīgi pie Dieva vārda un Jēzus Kristus nopelna. Tā nav ticība augstākiem spēkiem, dieviņam, tā nav ticība, kas zin tikai bībeles stāstus, tā nav ticība, ka es ar saviem darbiem esmu pelnījis piedošanu, bet gan ticība uz JĒZU KRISTU, Viņa taisnību, kas man dāvāta. Tā vienmēr ir personīga ticība, uzticēšanās un apliecināšana. Mārtiņš Luters raksta: „Jums ir patstāvīgi jāpaļaujas uz to, ka Kristus ir miris par jūsu grēkiem; šāda ticība jūs attaisno.”

Otrkārt, šī ticība ir darbīga, jo tas ir Dieva darbs pie mums. “Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.” /Jņ 6:44/ Dievs caur savu Vārdu un Svēto Garu, kas mums dots, uztur mūs dzīvā ticībā. Tas, ka esmu glābts, ir Dieva lielā žēlastība, tas, pirmkārt, ir Dieva darbs, ka piederu Viņam. To raksta Pāvils Efezas draudzei: “Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un, Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma” /Ef. 1:13/ Tad mēs varam vingrināties dievbijībā, dzīvot tajā, ko Dievs mums dāvā.

Vingrināšanās Dieva Vārdā.  Mēs zinam, ka veselīgi ir ēst regulāri un kārtīgi. Ne tikai fiziski mums ir jābūt disciplīnai pie uztura, bet arī garīgi. Tā arī garīgi mēs dzīvojam ticības dzīvi, ja uzņemam Dieva vārdu. Jēzus saka: „cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” /Mat.4:4/ Mums nepietiktu ar vienu ēdienreizi nedēļā, tā arī garīgi ir daudz par maz tikai ar vienu dienu, kurā dzirdu un uzņemu Dieva vārdu. “Svētīgs tas cilvēks… kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst.” /Ps.1:2-3/ Regulāri uzņemt, lasīt, lūgt un dzīvot no Dieva vārda.

Kad esam apņēmības pilni sākt fiziski trenēties, tad, pirmkārt, mums ir jānoliek laiks un jābūt disciplinētiem un jāievēro regulārs treniņu grafiks. Tā arī ticības dzīvē noliec rīt no rīta laiku Dievam! Lai lasītu Bībeli ar lūgšanu: “Kungs atver manu sirdi, Tavam vārdam”, noliec laiku lūgšanai, kurā Dieva priekšā atzīsties grēkos. Lūdz pēc gudrības un sargāšanas dienas gaitā. Pateicies par dienas gājumu, uztici Dieva rokām savu dzīvi. Pārdomā un paturi savā sirdī Dieva vārdu!

Pāvils raksta Timotejam, kam ir jāsaskaras ar daudz pārbaudījumiem. Ir maldu mācības, kas ved prom no evaņģēlija vēsts. Draudzē ir cilvēki, kam Dieva vārds vairs nav vienīgā autoritāte un pamats. Te Pāvils atgādina Timotejam un arī mums, pie kā mums ir jāturas, kas katru dienu ir jauzņem: “Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” /2Tim. 3:14-17/ Ja neesam vingrināti dievbijībā, ja netveramies ticībā pie Jēzus Kristus, tad esam vāji un nespēcīgi. Kad esam sakņoti Dieva vārdā, tad esam drošībā pat tad, kad nāk vētras un grūtības. Kad dzīvojam Dieva vārdā, tad piedzīvojam, ka Dieva vārds nes augļus. Jēzus līdzībā par sējēju saka: „Kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus.” /Mat.13:23/ Tas nozīmē, ka Dieva vārds ir uzrunājis sirdsapziņu un veicis savu svētīgo darbu. Dieva vārds atsedz grēku un redzam, ka esam grēcinieki, tad Svētais Gars caur Dieva vārdu nes cilvēku sirdī evaņģēliju, vēsti par glābēju Jēzu.  Mums atkal ir jāierauga, ka tā ir Dieva žēlastība, ka esam pestīti un glābti un tanī pašā laikā Dieva vārds saka: „gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.” /Fil. 2:12/

Novēlu mums visiem no sirds vingrināties dievbijībā!