Draudzes palīgmācītājs Reinis Bikše

VAI ESMU BAGĀTS DIEVĀ?

Oktobri iesākam ar Pļaujas svētkiem, ar pateicību Dievam par visām svētībām, kuras no Viņa esam saņēmuši. Draudzē svinam un pateicamies par mājvietu, siltumu, pārtiku, apģērbu utt… par visu, ko Dievs mums ir dāvājis. Pļaujas svētkos esam aicināti ne tikai priecāties, bet arī dalīties, tā iepriecinot un atbalstot tos, kam pietrūkst. Vai nav tā, ka saņemot kādu vērtīgu un skaistu dāvanu, mūsu sirdis priecājas un vēlas dalīties ar saņemto prieku. Apustulis Pāvils otrajā vēstulē Korintiešiem raksta: “Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.”

Tomēr dāvināšana un ziedošana nav tik pašsaprotama lieta, jo tāpat kā sēkla, kas krita tīrumā, tā arī pateicība un dāvināšana nāk no Dieva Vārda sēklas, kas krīt mūsu sirdīs. Dieva vārdam kā sēklai ir jākrīt, jāizskan mūsu sirdīs, lai varam pļaut uz svētību. Patiesa svētība ir tad, ja esam bagāti Dievā. Pat tad, ja mums ir mazumiņš laicīgā labuma, mums var būt bagātība Dievā. Pļaujas svētkos izskan jautājums: „VAI ESMU BAGĀTS DIEVĀ?” Vai Dieva vārds ir skanējis un nesis augļus manā dzīvē?

Jēzus stāsta līdzību par bagāto vīru, kurš novācis bagātīgu ražu, to sakrāj šķūņos. Liela bagātība viņam tika dota. Tik liela, ka vecie šķūņi bija jānojauc un jāceļ lielāki – „to es darīšu – es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.”  Kāds saprātīgs vīrs, kas rūpējas, lai iegūtais neietu zudībā. Uzkrāti līdzekļi drošībai un stabilitātei, iegādāta jauna drošāka automašīna, nodrošināta laba nākotne bērniem, uzcelta laba māja. Viņš to varēja atļauties, tas viņam bija dots, bet Viņa sirdī bija kāds tukšums, kas nebija aizpildīts. Dzīves drošība un cerība tika likta uz arējām lietām. Jēzus saka: „Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” Viņa sirds piederēja mantai un Dievs saka spriedumu: „tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā. ”

Dieva priekšā katra mūsu dzīves diena un lieta, kas mums uzticēta, iegūst citu redzējumu. Dievs nevaicās, ar kādu mašīnu tu brauci, bet Viņš vaicās, cik daudz cilvēku tu vedi, kad viņiem bija vajadzīga palīdzība. Dievs nevaicās, cik liela ir tava māja, bet Viņš vaicās, cik daudz cilvēku tu ieaicināji savā namā. Dievs nevaicās, kādas ir tev drēbes skapī, bet vaicās, cik daudziem tu palīdzēji apģērbties. Dievs nejautās, cik daudz tev bija nauda vai materiālu labumu, bet vai tie diktēja tavu dzīvi. Dievs nejautās, kāda bija tava lielākā alga, ko nopelnīji, bet Viņš vaicās, vai ielaidies kompromisos, lai to nopelnītu. Dievs nevaicās, cik reizes esi paaugstināts amatā, bet jautās, vai paaugstināji citus. Dievs nevaicās, kāds bija tavs amats, bet vaicās, vai to veici no sirds un atbildīgi. Dievs nevaicās, cik daudz draugu tev bija, bet vaicās, vai tu bija kādam labs draugs.

Vai esmu bagāts Dievā? Jā, to var teikt ikviena sirds, kas tic uz Jēzu Kristu un savu bagātību saņem no Dieva. Jēzus saka: Tāpēc neraizējieties arī jūs par to, ko ēdīsit un ko dzersit, un neuztraucieties, jo visu to meklē pasaules tautas. Jūsu Tēvs jau zina, ka jums viss tas vajadzīgs. Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.  Lk. 12:29-31. Apustulis Pāvils, satvēris šo bagātību, par to liecina rakstot Romiešu vēstulē: Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?  Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? Rom 8:31-32 Kristū Jēzū mēs esam saņēmuši lielāko bagātību, esam darīti par Dieva bērniem. Un kā bērniem, mums ir dāvātas visas lietas, lai tajās mēs dalītos un būtu par liecību citiem.

Svētīgus un Dieva bagātībām piepildītus Pļaujas svētkus! Lai arī mēs kā draudze, aizvien priecīgi varam dalīties ar to mīlestību un tām dāvanām, kuras saņemam no Dieva.