Evaņģēlists Jānis Diekonts

 Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. (Psalms 111:10)

Šis Bībeles pants visai bieži izskan tad, kad kristieši mēģina runāt par zināšanām un gudrību. Iespējams, ka daudzi mācītāji ir ņēmuši šo pantu par pamatu savām pārdomām mācību gadu iesākot. Tā ir brīnišķīga pamācība, kas mudina mūs meklēt gudrības izcelsmi un avotu. Un izrādās, ka gudrības avots nav zināšanās. Izrādās, ka tā slēpjas pavisam citur – bijībā Dieva priekšā. Tieši bijība Dieva priekšā dod pirmo gudrības aizmetni cilvēkā un ļauj viņam patiesi izskaidrot un saprast gan realitāti sev apkārt, gan garīgos jautājumus.

Zināšanas.

Tās protams ir ārkārtīgi svarīgas. Ja mēs vēlētos izsacīt to visu līdzībā, tad varētu zināšanas salīdzināt ar detaļu automašīnā. Tie, kas ikdienā pārvietojas ar kādu mehanizētu transporta līdzekli, zina, cik svarīga ir katra detaļa. Piemēram, ja trūkst aizmugurējā logu tīrītāja, tad vēl ir iespējams pārvietoties, bet ja trūkst kādas dzinēja detaļas, tad tas vairs nav iespējams. Līdzīgi tas būtu ar zināšanām. Ir svarīgākas un ne tik svarīgas, bet tās visas pilda kādu uzdevumu mūsu kopīgajā pasaules uzskatā. Liela daļa mūsu zināšanu veidojas no zinātnes. Tāpēc pirmkārt apskatīsim šīs zināšanas. Tās ir iegūtas balstoties uz zinātniskiem eksperimentiem. Zināšanas par to cik lielā temperatūrā vārās ūdens, cik augsts ir Gaiziņkalns, kāda ir atoma uzbūve utt. Tās ir lietas, kuras ir iespējams izmērīt un atkārtoti pārbaudīt. Bieži vien kristiešiem pārmet to, ka viņi savas ticības vārdā ignorē vai apšauba zināšanas, kas ietilpst šajā grupā un es domāju, ka nedaudz pameklējot mēs sastaptu kristiešus, kas it kā Dieva vārda mudināti to arī darītu. Bet tas neliecina par gudrību un izpratni. Tas liecina par faktu neatšķiršanu no interpretācijas. Tam par piemēru ņemsim zemes slāņus, kuros ir dažādas klintis, akmeņi, dolomīta slāņi utt. Kas ir šie slāņi, kāds ir to sastāvs un cik dziļi tie atrodas ir zinātniski pārbaudāms un pierādāms. Taču, kā šie slāņi ir veidojušies un kā tie tur nonākuši, ir pavisam cita zināšanu sfēra. To parasti nevar atkārtot, pierādīt un droši apgalvot. Par to var tikai spriest no informācijas, kas ir redzama un pārbaudāma. To parasti dara skaidrojot faktus. Kristietim ir ārkārtīgi svarīgi izprast šo atšķirību starp pašu faktu un to kā tas tiek skaidrots. Deviņdesmitajos gados kādā no Latvijas muzejiem tika atrasta kaste ar nezināma dzīvnieka žokļa kaulu. Bija cilvēki, kas šo atradumu pasniedza kā iztrūkstošo posmu evolūcijā starp zivīm un četrkājainajiem. Tomēr viss, kas viņiem bija zinātniski zināms, bija – tas ir žokļa kauls no dzīvnieka, kuru mēs nepazīstam. Pārējais jau ir šī fakta interpretācija, skaidrošana un pasniegšana saskaņā ar savu pasaules uzskatu. Šie cilvēki turējās pie ateistiska pasaules uzskata un tas lika viņiem visus faktus apskatīt savas pārliecības gaismā. Šādai interpretācijai kristietim ir tiesības nepiekrist. Tā nav zinātne, bet gan zinātnē iesaistīto cilvēku ticības apliecība, kuru cilvēkiem pasniedz kā faktu. Ja tajā visā ieskatāmies vērīgāk, tad visai drīz pamanām, ka šie faktu skaidrojumi balstās nevis uz to, kas ir pierādāms, bet gan uz jau gatavu pārliecību kā visam jābūt. Atrodot kādu kaulu, tas tiek skaidrots evolūcijas gaismā. Kristietis piekrīt atraduma zinātniskumam, taču kritiski raugās uz šādiem skaidrojumiem, kuri bieži vien līdzinās fantāzijas lidojumam. Kristīgā ticība nav pret zināšanām. Tā iestājas par pareizu to skaidrošanu.

Te mēs varam runāt par gudrību. Gudrība ir veids, kā mēs saliekam visas zināmās lietas vienā kopējā bildē. Tas ir kā liekot kopā puzli. Katrs mazais gabaliņš ir fakti un pierādāmas zināšanas par kādu nozari. Taču tas prasa vērību un gudrību tās visas salikt kopā vienotā bildē. Un kas ir vēl svarīgāk – pirms darbs ir sākts, ir ieteicams, ka esat vismaz redzējis kārbas vāku, kur redzams kā visam ir jāizskatās nobeigumā. Salikt šīs pasaules attēlu pareizi ir īstā gudrība. Ateistisks pasaules redzējums neļauj šos fragmentus salikt pareizi, jo cilvēkam, kas to mēģina, priekšā ir nepareizs attēls. Viņš nezina kā visam ir jābūt, tāpēc viņuprāt liekos gabalus izmet, nederīgos apgriež un pielāgo līdz ir ieguvis bildi, kura saskan ar viņa ticību.

Nesamulsīsim pie šī vārda runājot par zinātni un zināšanām. Lai arī cik daudz faktu mums būtu zināmu, tie tomēr tiks salikti kopīgajā bildē saskaņā ar mūsu ticību. Ja cilvēks tic, ka šī pasaule rodas ne no kā un ka no nedzīvām lietām rodas dzīvas pilnīgi bez jebkādas dievišķas palīdzības evolūcijas ceļā, tad viņam ir gatava ticības apliecība, saskaņā ar kuru viņš skaidro visu, kas apkārt redzams – akmeņus, zivis, kosmosu un cilvēkus. Tomēr šie skaidrojumi vēl nav fakti. Turpretī kristietis tic, ka Dievs ir radījis šo pasauli sešās dienās (1.Mozus 1.nod.), ka no neredzamā cēlies redzamais (Ebr.11:3), ka Ādams un Ieva bija pirmie cilvēki, ka cilvēks atkrita no Dieva un tika nolādēts (1.Mozus 3.nod.), ka Dievs sodīja pasaules ļaunumu grēku plūdos, kuri apņēma visu pasauli (1.Mozus 7.nod.) un ka Dievs ir sūtījis Savu Dēlu, lai Viņš izpirktu mūsu grēkus un samaksātu par mūsu atkrišanu ar savām ciešanām un krusta nāvi (Jāņa ev. 3:16). Arī mums ir jau priekšā bilde, kā visam ir jāizskatās. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir īstā un pareizā bilde, jo esam to saņēmuši no Dieva Dēla Jēzus Kristus, kurš ir augšāmcēlies un sēž pie Tēva labās rokas Debesīs. Viņš bija klāt pasaules radīšanā, tāpēc Viņa vārdi ir visuzticamākie šajos jautājumos. Dievs ir uzticams (5.Mozus 32:4, 2.Tes. 3:3). Viņš nemelo (Titam 1:2). Tāpēc ir skaidri redzams, ka patiesībā cīņa nenotiek starp ticību un zināšanām, it kā tās viena otru apdraudētu un būtu ienaidnieces. Cīņa notiek starp divām dažādām ticībām un faktu skaidrojumiem. Te nu kristietim ir vajadzīga liela gudrība un daudz zināšanu, lai šos skaidrojumus atšķirtu. Tas tiešām prasa mīlēt Dievu ar visu savu prātu (Mat. 22:37).

Nobeigumā vēlētos jums visiem novēlēt šo gudrības avotu saglabāt visos spriedumos un ikdienas dzīvē. Dieva vārdam tiešām var un vajag ticēt. Rokot dārzu jūs paņemiet savās rokās zemi, kuru Dievs radīja pirmajā dienā. Iesmeļot spainī ūdeni, jūs pieskaraties ūdenim, kas Noa laikā applūdināja zemi. Skatoties uz cilvēku, jūs redzat kādu, kurš radīts pēc Dieva tēla un līdzības un par kuru Kristus ir cietis un miris un augšāmcēlies. Lai Dievs mums visiem dod zināšanas, gudrību un patiesu ticību.