Draudzes mācītājs Reinis Bikše

“Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat.” /Lk. 10:23/

            Ir dzirdēts, ka zināšanas atver acis un paver daudzas iespējas. Šodien pārdomāsim Jēzus teiktos vārdus saistībā ar zināšānām.

Ar septembri ir iesācies jaunais mācību gads un mēs svinējām zinību dienu. No vēstures zinām, ka mācību gada sākums dažādās tautās ir bijis atšķirīgs. To lielā mērā noteica ražas novākšanas laiks, jo līdz ar padarītajiem darbiem bērni varēja doties uz skolām. Latvijā kopš 2002. gada 1.septembris jeb zinību diena ir oficiāla atceres un ikgadēja skolas sākuma atzīmēšanas diena. Pašiem mazākajiem šī diena nāk ar satraukumu, varbūt mazliet bailēm un jautājumu: “Kā būs? Vai ar visu tikšu galā?” Lielākiem bērniem daudzas lietas ir jau pierastas un ir skaidrs, ka mācības prasa daudz spēka un nodošanos.

Šajā dienā mēs runājam par lielām cerībām, tāliem plāniem par nākotni. Tas ir tik dabiski, ka domājam par mūsu bērniem un ceram uz gaišu nākotni. Izglītībai ir liela nozīme, tā paver iespējas. Pasaule tiecas pēc jauniem atklājumiem un zināšanām, kas atnesīs drošību un stabilitāti. Tiek sagaidīts, ka nākamās paaudzes būs gudrākas, spējīgākas. Te mums ir jābūt arī vērīgiem un jāatceras, ka esam grēkā kritušā pasaulē.  Melu tēvs aizvien kārdina cilvēkus atmest Dievu un rīkoties savā gudrībā sakot: “jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” /1.Moz. 3:5/

Cilvēki ieguva zināšanas, bet tās maksāja atkrišanu no Dieva, no patiesās svētības. Te vēlos citēt skaistu piemēru no grāmatas “Krusta garīgums”. Kristofera Mārlova lugā “Doktors Fausts” varonis pārdod savu dvēseli velnam par zināšanām. Kad nu beidzot viņš droši zina to, ko sapņojis iemācīties – debess mehānikas detaļas, strīdīgos astronomijas faktus, izglītota prāta virsotnes un dziļumus- zināšanas, ko viņš par tik augstu cenu ieguvis, pēkšņi šķiet bezjēdzīgas, nesniedz gandarījumu un nav saistītas ar viņa patieso garīgo stāvokli.” 

Pasaule cīnās par labākajiem un gaišākajiem prātiem. Ja pat tiktu piedāvātas vislabākās un augstākās zināšanas, tās nekad nestāv līdzi Dieva tuvumam. Dieva vārds runā par šo nozīmīgo uzdevumu.”Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.” /5.Moz.6:6-7/  Par Dievu un Kungu Jēzu mums jārunā mājās ar saviem bērniem.  Cik daudz laika un naudas mēs esam gatavi ieguldīt bērnu izglītībā un pulciņos, bet cik maz esam gatavi atvest savus bērnus uz dievkalpojumu un svētdienas skolu. Dievs mums ir uzticējis bērnus, lai mēs pirmkārt mācītu viņus pazīt Dievu un ticībā dzīvot ar Kungu Jēzu. Mājas svētbrīži, kopīgas lūgšanas, bībeles lasīšana – tā bērni iepazīst Dievu un ticību uz Kungu Jēzu. Kādreiz ir argumenti, ka bērniem tas ir garlaicīgi un kad paaugsies, tad viņi paši nonāks pie atziņas. Bet tieši dzīvā vecāku ticībā, bērns iepazīst un iemīl Dievu un mācās ticības ceļu. Sāc savu dienu ar lūgšanu, katru maltīti ar pateicību, pārunā lasīto Dieva vārdu. Atcerēsimies: “kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.“ /Kor.9:6/ 

Pāvils mums apliecina: “Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā, no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu, lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.“ /Ef. 3:14-19/

Ja cilvēka sirds nav pie Dieva, ja tā nestāv uz stiprā pamata Jēzus Kristus, tad zināšanas  ātri vien var lietot nepareizā veidā. “Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. ” /Mat. 15:18/ Kādi varētu teikt: “Laimīgas ir tās acis, kas redz apstiprinājumu uzņemšanai Oksfordas Universitātē” un “Laimīgas ir tās acis, kas redz pasaules līmeņa darba vietas darba līgumu.” Cik neskaitāmi daudzi, dzenoties pēc pasaules standartiem, ir izdeguši, sāpināti, izrādījušies nederīgi, vāji, pārāk lēni, par vecu, par jaunu utt. Pasaules informācijas daudzums un zināšanu līmenis ar katru minūti pieaug. Tam vajadzētu darīt mūs laimīgus, bet aizvien pasaulē ir neatrisināti jautājumi un cilvēku sirdīs ir liels tukšums. Tā vien šķiet, ka pieaugot zināšanu līmenim un labklājībai, cilvēku sirdis noslēdzas Dieva priekšā, tās paliek garīgi aklas.

Vecāki, bērni, skolotāji, pasniedzēji, profesori, ģēniji, politiķi, ārsti, valsts prezident, ieklausīsimies Jēzus teiktajā: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts. ” /Lk. 10:21/ Jēzus runā par mūžīgo glābšanu, par svētlaimi, kas atklāta mūsu acīm. “Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. ” /Mat.18:1-4/

Mīļā draudze, te mēs varam ievērot, ka šogad pirmais septembris ir iekritis svētdienā, mūsu Kunga augšāmcelšanās dienā. Jēzus saka saviem mācekļiem: “Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat.” /Lk. 10:23/ Mācekļi un līdz ar viņiem arī mēs varam skatīt Dieva godību. Dieva Dēlu Jēzu Kristu, kurā ir dota grēku piedošana un atjaunota sirds. Svētīgas ir tās acis, kas piedzīvo dievkalpojumu. Svētīgas ir to bērnu acis, kas apmeklē svētdienas skolu. Svētīgas ir tās acis, kas lasa Dieva vārdu, to pārdomā un patur savā sirdī.

Tad ar atjaunotu un šķīstītu sirdi, mēs varam kalpot šajā pasaulē ar sirds gudrību no Dieva. Dievs iedrošina mūs mācīties, izzināt, saprast,  lai ar zināšanām kalpotu tuvākajam.  Un, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. /Jēk.1:5/