Draudzes gans Hanss Jensons

 Vasarsvētki ir Svētā Gara svētki. Kad Jēzus pareģoja par Savu debesbraukšanu, Viņš teica: „tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.” /Jņ.16:7/ Ar Savu debesbraukšanu Jēzus parāda, ka Viņš ir piepildījis Savu misiju, Dieva Dēls no debesīm nāca (Ziemsvētku brīnums, kad Dievs kļuva cilvēks), Jēzus Kristus mūs izglāba ar Savu nevainīgo nāvi pie krusta mūsu dēļ, un ar Savu augšāmcelšanos Viņš parāda uz mūžīgo dzīvošanu (Lieldienu notikums). Šo misiju Dieva Dēls bija izdarījis, pēc izdarītā Viņš atgriežas mājās, lai var sūtīt Svēto Garu, lai palīdzētu mums saprast un piedzīvot Jēzus Kristus nozīmi.

Baznīcas gadu var sadalīt divās daļās. Pirmais pusgads ir svētku pusgads, jo tajā mēs svinam tos svētkus, kas ir saistīti ar to, ko Dievs dara mūsu labad, (Ziemsvētkus, Lieldienas un Vasarsvētkus) kas ļoti labi parāda lielo Dieva mīlestību uz mums. Otrais pusgads – bez svētku pusgads ir vairāk saistīts ar mūsu atsauksmi uz Dieva darbiem. Un šeit Svētais Gars ir svarīgs, lai mēs saprastu un uzņemtu ticībā to, kas tiek sludināts par Jēzu Kristu. Ar Svētā Gara nākšanu sākas jauna fāze, Baznīcas laiks, jo Svētais Gars darbojas Baznīcā. Svētdienas nosaukumi Baznīca gada otrajā daļā vienkārši veidojas no tā, kura tā ir svētdiena pēc kārtas no Vasarsvētkiem.

Baznīcas gads savā uzbūvē arī parāda uz to, ka tas sākas ar to, ko Dievs dara, un mūsu atbildība ir tā, ka mēs atsaucamies uz to. Vai mēs varam teikt ar apustuļa Jāņa vārdiem: „Mēs mīlam, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.” /Jņ.4:19/

Svēta Gara dāvana kalpošanai

Svētais Gars mums nāk palīgā, lai mēs saņemtu Dieva mīlestību pret mums, lai spējam mīlēt citus. „Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.” /1.Jņ.4:11-12/

Mīlestība izpaužas caur kalpošanu, un tādēļ Dievs dod mums Svētā Gara dāvanu, lai palīdzētu mums kalpot. Pirmām kārtām, Viņš dod pats Svēto Garu, Trīsvienības trešo personu, kas caur kristībām sāk mājot mūsos. „Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?” /1.Kor. 6:19/.

Svētais Gars ir devīgs, un labprāt arī dod no Savām dāvanām, ja mēs ļaujam Viņam mūs vadīt.

Tāpat, lai atklātu savus, no Dieva dotos talantus, mums ir vajadzīga sabiedrība, kurā mēs viens otru ieraugam un kurā mēs varam izpausties, kura atsaucas uz mūsu talantiem. Domājot par garīgām lietām, mums ir arī vajadzīga vide, lai to atklātu un izpaustu, tāpēc arī Baznīca ir dota. Tāpēc, ja grib saņemt, atklāt un attīstīt Svētā Gara dāvanu, tad draudze un Baznīca ir vajadzīga. Un Svētā Gara dāvana ir domāta, lai kalpotu citiem, citiem par celšanu savā ticībā un Dieva piedzīvojumā.

Gribētu vairāk un precīzāk rakstīt par šīm lietām, bet tas, pirmkārt, ir dzīvs process, kas notiek dzīvojot draudzē. Bet vismaz gribu rakstīt, ka dažreiz Svētais Gars palīdz mums izmantot mūsu iedzimtos talantus tā, lai tie ne tikai kalpo mums pašiem un sabiedrībai, bet arī Debesu valstībai. Dažreiz Viņš dod īpašas dāvanas vai talantus, kas mums agrāk vispār nebija.

Draudzē „ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” /1.Kor.12:7/ un Svētais Gars „piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams” /1. Kor.12:11/. Tas arī nozīmē, ka mēs neesam noteicēji, bet pazemīgi saņēmēji.

Tāpēc esam atvērti Svētā Gara vadībai un darbībai mūsu draudzē un lūgsim, lai Viņš dod mums spēku, gudrību un Savu dāvanu, lai mēs ar prieku ☺varam kalpot Dievam par godu, mums pašiem un citiem par svētību! Kā es nesen dzirdēju, kad kāds teica; „Kalposim godīgi Dievam par godu!”