Draudzes mācītājs Reinis Bikše
Ir pietuvojies rudens, kad varam baudīt to, kas reiz pavasarī ziedēja, lai nestu augļus, tika stādīts un sēts, lai ievāktu ražu. Rudens ir skaists laiks, kurā gan ziedēšanai un vasaras siltumam ir redzams rezultāts. Gudrais vīrs Sālamans ir sacījis: “Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.” /Sal.pam. 10:5/ Te noteikti visi Cesvaines pilsētas un novada lauksaimnieki piekritīs Dieva vārdā teiktajam. Vasaras augšanas un rudens ražas novākšanas laikā nedrīkst gulēt.
Rudens ir laiks, kad izvērtējam, kā augļi ir ienākuši un kas izdevās, kas nē. Pie manas dzīves vietas ir daudz vecu ābeļu un katru gadu nākas izgriezt sausos zarus. Mēs saprotam, ka tas ir jādara un nav žēl nogriezt to, kas jau ir miris.
Ieklausies, ko saka Kungs Jēzus: “ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.” /Jņ. 15:1-2/ Mūsu katra dzīve tiks vērtēta pēc tā, vai tā ir nesusi augļus, un augļus var nest tikai tas zars, kas ir pie vīna koka.
Ko nozīmē būt dzīvam zaram pie Vīna koka? Apustulis Pāvils to apraksta kā zara uzpotēšanu uz Vīna koka. Dieva žēlastībā, ticībā uz Jēzu Kristu, kurā esmu saņēmis grēku piedošanu, tieku darīts par Dieva bērnu. Jēzus saka: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.” Viņā vārdā un Viņa pavēlē, esam saņēmuši kristības sakramentu un ticībā uz Viņu, esam uzpotēti uz patiesā Vīna koka – Kristus. Tad Jēzus saka: “Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.” /Jņ. 15:3-4/
Dzīvojot ticībā uz Jēzu Kristu, nobriest un veidojas Svētā Gara augļi. “Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.” /Gal. 5:22/
Kā tas notiek? Kā praktiski to varam piedzīvot mūsu dzīvē?
Nesen dzirdēju brīnišķīgu salīdzinājumu par Svētā Gara augļiem un Svetā Gara dāvanām. Salīdzinājumā tika lietota ābele un tās augļi un dāvanas zem ziemassvētku eglītes. Augļi, kas ir no ābeles, ir cieši saistīti ar pašu ābeli, tie veidojušies no un caur ābeli. Ābols liecina par ābeli un nes sevī to, kas ir ābele. Ja tu dzīvo ticībā uz Jēzu Kristu, tad tava dzīve to izstaros.
Un tur pat līdzās ziemassvētku eglītei ir maz kopīga ar dāvanām, kas tiek noliktas zem tās. Dāvanas neko nepasaka par eglīti, bet gan par dāvanu devēju. Tā arī Svētā Gara dāvanas liecina par Dievu, bet tās vēl neko nepasaka par dāvanu saņēmēju. Jēzus reiz mācekļiem lika pie sirds ieraudzīt, ka svarīgākais ir palikt ticībā uz Viņu, ne dāvanu daudzums. “Bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.” Lk. 10:20 Svētā Gara augļi liecina par dzīvu ticību, kas sakņota Jēzū Kristū.
Pirmkārt, mums ir jābūt uzpotētiem, pievienotiem Vīna kokam – Jēzum Kristum. Pāvils raksta Galatiešu draudzei atgādinot, kā viņi tika pestīti: “Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs!” /Gal.4:5-6/
Dieva žēlastībā glābti no verdzības un darīti par Dieva bērniem. Tātad Gara auglis ir Dieva žēlastības rezultāts mūsu dzīvē. Tas ir rezultāts ticībai uz Jēzu Kristu. Svētā Gara auglis izaug no patiesas ticības dzīves. Tas ir tik izšķiroši svarīgi, ka nedzīvojam ārēji izskaistinātā, labi nopulētā, bet mākslīgā dzīvē. Tādēļ Pāvils raksta draudzei: “kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.” /Gal. 6:8/ Svētā Gara augļi ir mūžīgi, tie paliek, ja nāk pārbaudījumi un grūti brīži, bet mūsu pašu rīcība kritiskos brīžos un pārbaudījumos izkrīt. Svētā Gara augļi var augt, ja nemitīgi esam pieķērušies pie Vīna koka, atzīstot savu nespēku un uzticoties Jēzum Kristum.
Augļi neienāk uzreiz, bet tam ir vajadzīgs laiks. Ja ko iestādām rudenī, tad ir jāpaiet ilgam laikam, līdz būs pirmie asni un rudenī ienāks augļi. Tāpat arī ticības dzīvē, tas ir laiks, kurā Svētā Gara augļi mūsos veidojas un tie būs pilnīgi Jēzus Kristus dienā.
Kādos brīžos var pārņemt satraukums un nemiers, kad neredzam augļus. Tad ieklausies Pāvila teiktajā: “ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.” /Fil. 1:6/ Tu esi Jēzus Kristus rokās. Kad tu ticībā tveries pie Viņa, tad Viņš darīs, ka šie augļi veidosies. Zara uzdevums nav izspiest augļus, bet gan būt pie Vīna koka.
Viens no Svētā Gara augļiem ir mīlestība. Ja vēlamies šo mīlestību iepazīt, tad jālūkojas, kāda ir Dieva mīlestība. Jāņa vēstulē ieraugām, ka Dievs mūs ir mīlējis pat tad, kad bijām grēcinieki, kad bijām ienaidā un sacēlāmies pret Dievu. Cik grūti mums cilvēcīgi ir mīlēt tos, kas neatbilst mūsu priekšstatam, kas dara mums pāri. Te ieraugām Dieva mīlestību, kas mīl bez nopelniem. Dievs pats paskaidro to savai tauta, ka ne jau tāpēc, ka lielāka vai kā citādi labāka: “bet tāpēc, ka Viņš jūs ir mīlējis un jums tur solījumu” /5 Moz. 7:8/
Dievs tevi mīl un šī mīlestība ir satverama un piedzīvojama ļoti konkrēti, Jēzū Kristū. Lasi par grēciniekiem pie krusta, lasi par Zaķeju un ikvienu, kas sastapa ticībā Jēzu Kristu. Viņi visi piedzīvoja Dieva mīlestību. Jēzus saka: “Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” /Jņ. 13:34/ “Mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” /Rom. 5:5/
Dieva mīlestība ir tā, kura nemitīgi ir gatava dot. Golgātas krustā tika samaksāta augstākā cena. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” /Jņ. 3:16/ Tā ir mīlestība, kas iet pāri visām grūtībām un ciešanām. “No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.” /1.Jņ. 3:16/ Saņemt šo mīlestību, nozīmē liecināt un mīlēt tālāk citus. Kā tas ir praktiski? Tas var būt zvans vientuļam cilvēkam, ziņa WhatsApp, kopā pavadīts laiks, praktiska palīdzība, lūgšanas par kādu, aicinājums uz dievkalpojumu, svētdienas skolu, bībeles stundām utt.. Dieva mīlestība ir aktīva, tā nav vienaldzīga. Ja laulības dzīvē ir grūtības, tā vienmēr steigsies pēc palīdzības pie Dieva, tā izrunāsies. Dieva mīlestība neļauj palikt aizvainojumā, bet meklē piedošanu un izlīgšanu.
Mīlestība, kas meklē izlīgumu un piedošanu. Dievs nāca mūs glābt, kad vēl bijām grēcinieki. Mēs kādreiz tik ļoti vēlamies izvirzīt noteikumus, lai kādam piedotu. Pēteris to saņēma no Kunga Jēzus Kristus – piedošanu, kas apklāja grēku un piecēla kalpošanai. Pēteris raksta: “Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.” /1.Pēt. 4:8/ Piedod pat tad, ja tev nelūdz piedošanu. Pāvils pamudina: “ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” /Kol. 3:13/
Mīlestība nav tikai vārdi, bet tā ir darbība. Jā, pat tad, kad mūsu sajūtas ir pretējas. Te mēs gribētu iebilst un teikt, bet viņš pats bija vainīgs, viņš darīja man pāri. Atcerēsimies Pāvila teikto: “kas sēj miesā, pļaus no tās, bet kas sēj Garā, pļaus no Gara dzīvību.” Svētā Gara mīlestība vienmēr ir izvēle un atsaukšanās Dieva vārdam. Pat ja es nejūtu, ka varu piedot un mīlēt, Dievs aicina mīlēt. Tad varu lūgt: Kungs Jēzu, palīdzi piedod un mīlēt, lai notiek Tavs prāts. Luters raksta: “Tas ir liels darbs, ka gars kļūst par kungu pār miesu un savalda ļaunās kārības. To nav iespējams izdarīt bez Dieva žēlastības.” Tur notiks pārmaiņas, tur Svētais Gars var darīt savu darbu.
Jēzus saka: “Palieciet Manī un Es – jūsos.”