Pirms jaunā Baznīcas gada iesākuma mūsu draudzē notika rekolekcijas, kurās pārdomājām par Adventa laika saturu. Bieži vien šajā laikā mēs lielu uzsvaru liekam uz Kristus pirmās atnākšanas gaidīšanu, kad mēs Ziemsvētkos pieminam Kristus dzimšanas notikumu. Tas nav nepareizi, bet tas nav vienīgais Adventa saturs. Šī laika aktuālā nozīme ir tā, ka mēs visi atrodamies laika posmā līdz Kristus otrai atnākšanai, kuru Viņš ir solījis uzkāpjot debesīs. Ja mēs neesam bijuši Kristus pirmās atnākšanas aculiecinieki, tad absolūti visi būsim Kristus otrās atnākšanas dalībnieki. Mēs visi skatīsim šo Viņa nākšanu pasaulē.

Rekolekciju tēma bija par Kristus ”trīs” atnākšanām, jo Kristus arvien no jauna atnāk pie mums katrā reizē, kad mēs esam Dieva Vārda priekšā. Dievs nāk pie mums caur Savu Vārdu, caur sakramentu. Katru reizi, kad mēs gatavojamies tos uzņemt, mēs izejam Viņam pretī. Katru reizi tas ir mazais Advents, kad izejam Viņu sastapt, sagaidīt Viņa ierašanos pie mums.

Kristus pirmā atnākšana

Līdz ar Kristus atnākšanu, Viņā piepildās tas, kas pie cilvēkiem vienmēr paliek nepiepildīts. Par bauslību ir teikts: ”Piepildi to un tu dzīvosi”. /Lk.10:28/ Tajā pašā laikā mēs zinām, ko apustulis Pāvils vēstulē Galatiešiem raksta, ka bauslību piepildīt nav iespējams. Farizeji un Rakstu mācītāji to ļoti labi dara ārēji, bet bauslība nav tikai ārējs izturēšanās nosacījums, bauslība ir Dieva likums, kas prasa visu cilvēka būtību – gan miesas, gan dvēseles, gan gara iesaistītību. Cilvēka dziļākā būtība ir grēka skarta, līdz ar to nespēcīga un nevarīga. Kristus ir vienīgais, kurš šo likumu var piepildīt un piepilda. Tāpēc mēs varam atrast taisnību Dieva acīs ticībā uz Viņu, jo Kristus stāv mūsu priekšā un Dieva priekšā aizbildina mūs. Kā Jānis Zeltamute ir teicis, ka Jēzus iegremdējās Jordānas ūdeņos, bet mēs tikām nomazgāti, Viņš cieta pie krusta, bet mums iedeva uzvaras vainagu. Jēzus piepilda mums nepiepildāmās lietas un tās kļūst par mūsu lietām Viņa dēļ. Mēs mantojam tās, ja esam pievērsti ticībā Kristum.

Kristus ir ne tikai bauslības piepildījums, bet pie Viņa piepildās arī visi pravietojumi. Tie piepildās ar Kristus dzimšanu un noslēdzas ar Kristus krusta nāvi. Ir pravietojumi, kas burtiski sasaucas ar Jēzus pēdējiem vārdiem pie krusta.

Adventa laiks ir nozīmīgs laiks pētīt, kā pravietojumi piepildās Kristus dzīvē dažādos Viņa dzīves notikumos. Ja mēs redzam, cik daudz dažādas lietas piepildās Jēzum ienākot šajā pasaulē, tas padara stiprāku mūsu pārliecību un ticību uz Viņu.

Kristus nākšana caur Vārdu un sakramentu

Caur Baznīcu Kristus turpina nākt pie katra cilvēka. Dievs nāk pie mums caur Savu Vārdu un sakramentu. Tā ir liela dāvana, ko mēs varam neierobežoti saņemt. Mēs sastopam Kristu kristībā, Svētajā Vakarēdienā. Īpašas dāvanas garīdznieks saņem ordinācijā, īpašu svētību divi cilvēki var saņemt laulībās, tāpat īpašu Dieva dziedinošu žēlastību cilvēks var saņemt eļļas svaidīšanā slimības laikā. To mēs varam teikt par katru svētdarbību, caur kuru Kristus nāk pie mums. Tomēr gribas uzsvērt, ka, lai iegūtu pestīšanu, nav obligāti jāprecas, nav jāsaslimst un jāsaņem slimnieka svaidīšana, nav jākļūst par mācītāju, bet mēs noteikti nevaram iztikt bez kristības, grēksūdzes un Svētā Vakarēdiena. Šīs lietas ir universālas priekš visiem.

Vārds `dievkalpojums` latviešu valodā ir ļoti pateicīgs apzīmējums tam, kas notiek dievkalpojumā – Dievs kalpo mums atklājot Sevi caur Savu Vārdu un Sv. Vakarēdienu. Tā ir vieta, kur mēs ejam sastapt Kristu. Dievkalpojums beidzas ar brīnišķīgiem vārdiem: ”Ejiet ar mieru un kalpojiet Tam Kungam ar prieku”. Žēlastību, ko saņemam dievkalpojumā, mums ir jānes pasaulē. Pasaulē Kristus tiek iepazīts caur Viņa draudzi, caur Viņa ticīgajiem. Cilvēks uzreiz pēc kristībām vēl nevar būt par spožu liecību pasaulei. Ir vajadzīgs laiks, kurā viņš izveidojās, iegūst savu kristīga cilvēka pašapziņu un tikai ar laiku tā sāk izpausties. Mēs visi esam aicināti dzīvot kā gaismas bērni un nest pienācīgus atgriešanās augļus. Mēs katrs varam pārdomāt, vai mūsu vārdi un darbi dod liecību par Dievu? Mums nekas nav jāsamākslo savā ticības dzīvē, bet ir situācijas, kad mums ir jāapliecina, kam mēs piederam, kam kalpojam un kas mums dzīvē ir pirmajā vietā. Mums ir jārūpējas par to, lai mēs patiktu Dievam, lai mūsu mērķi saskanētu. Ja mums ar Dievu nav kopīga mērķa, bet prasām svētību tikai savu mērķu piepildīšanai, tad kā apustulis Pāvils saka, ka esam visnožēlojamākie cilvēki, jo mums Kristus ir vajadzīgs tikai šinī pasaulē. Tad, kad kristieši nedod labu liecību, ļaunums pārņem un pasaulē labās lietas ir arvien grūtāk ieraudzīt.

Kristus otrā atnākšana

Par pēdējiem laikiem ļoti skaidri runā Jāņa Atklāsmes grāmata. Tas ir viens no Baznīcas dokumentiem, kuros ir aprakstīti pēdējo laiku notikumi un Kristus otrā atnākšana. Par to runā arī evaņģēliju apokalipses – nodaļas un panti, kuros ir aprakstītas pēdējā laika zīmes.

Kristus otrā atnākšana mums visiem ir ļoti aktuāla, jo mēs visi – gan dzīvie, gan mirušie, redzēsim šo Kristus parādīšanos godībā. Pirms tas notiks, vispirms piepildīsies virkne pēdējo laiku zīmju, lai cilvēki varētu orientēties un sagatavoties. Mums netiek doti datumi un laiki, bet tiek dotas noteiktas zīmes, lai mēs neapmulstu grūtajā pēdējo dienu laikā.

Jāņa Atklāsmes grāmatas 13.nodaļā aprakstīts par zvēra skaitli un par antikrista nākšanu. Proti, ka pasaules pēdējie laiki tiek saistīti ar viltus mesijas parādīšanos, kas ļoti daudzus pievils. Svētie tēvi ir teikuši, ka būs viens mirklis, kad pasaule būs piekususi no tām grūtībām, ar kurām jāsastopas politikā un kuras izraisa zemestrīces un dažādas katastrofas. Tā būs ļoti laba augsne, lai antikrists sevi pieteiktu kā visu šo problēmu risinātājs. Viņš parādīsies kā politiska, fanātiska, harizmātiska, apmierināt un samierināt spējīga persona. Cilvēkiem, kas meklēs kaut kādu mieru vai fizisku komfortu eksistencei, viņa valdīšana būs saviļņojoša. Kā Jāņa Atklāsmes grāmatā lasām, tad cilvēku pārvalde tiks nodrošināta ar zvēra skaitli, ”lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šīs zīmes”/Atkl.gr. 13:17/ Ja Dievs mums katram dod vārdu, kas simbolizē mūsu personu, tad šī pasaules kopīgā valdība nāks tieši ar pretējo. Cilvēks kļūs par mērvienību, ekonomisku vai sociālu lielumu. Cilvēks kā personība nebūs svarīgs.

Sākumā antikrists nāks kā visu problēmu risinājums, bet vēlāk parādīs savu velnišķīgo dabu. Kristiešiem tas būs grūts laiks. Kristus saka, ka pat izredzētie varētu būt pievilti. Ko tad mēs varētu runāt par cilvēkiem, kuriem vispār pirms tam nebūs bijis nopietns, dziļš, kristīgs ticības rūdījums? Vai tiem cilvēkiem, kuri nebūs mācījušies gavēt un nebūs iepazinuši ļoti skaudru askētiskas dzīves cīņu, vai viņiem vispār būs iespējams pēdējos laikos pastāvēt?

Mēs varam jautāt, kas būs mūsu spēks pēdējos laikos? Krusts. Nesot krustu līdzīgi Jēzum, mēs nesam šī krusta labos augļus un spēku, kas ļauj šo krustu panest.

Kristus otro atnākšanu mēs gaidām tāpat kā pirmo. Mūsu tagadējā dzīve ticībā ir kristīgās baznīcas laikmets. Kad Kristus nāks šī baznīcas laikmeta noslēgumā, tad noslēgsies viss šīs pasaules laiks, tad sāksies laiks, ko mēs saucam par dzīvi mūžībā. Tāpēc mēs visu laiku esam tādā Adventa stāvoklī – gan gaidot Ziemsvētkus, gan vienlaikus esot pie Kristus nākšanas caur Vārdu un Sakramentu, un cerot uz to nākšanu, kuru gaidām kā vienreizēju notikumu laiku noslēgumā.

Kā ceļamaize šajā Adventā, lai mums ir apustuļa Pāvila teiktais: “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.

Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” /Gal.6:10/