Astrīda Briede
“Ģimene – mazā baznīca”
25. aprīlī mūsu baznīcā notika kārtējās rekolekcijas par ģimenes tematiku. Pēdējā laikā sabiedrībā aktuālas ir diskusijas par ģimeni, laulību. Baznīcai šī tematika ir ļoti svarīga un nozīmīga, lai gan ir sabiedrības daļa, kam laulība un stipra ģimene nav vērtība. Diemžēl tas ir laika gars, kurā mēs atrodamies. Tāpēc šoreiz kopā pulcējāmies, lai lielāku uzmanību pievērstu tieši šiem jautājumiem, kas skar laulību, attiecības ģimenē, bērnu audzināšanu.
Dieva nodoms
Radīšanas stāstā /1.Moz.gr./ mēs lasām, kad Dievs iesākumā rada pasauli. Kad skaistā Ēdene ir iekārtota, kā pērli visā radībā Dievs rada cilvēku un viņam uztic visu radīto. Mēs redzam, ka ir brīnišķīgs laiks, kurā Ādams darbojas viens pats, bet visā radībā viss ir pa pāriem. Kad Ādams sāk ilgoties pēc sev līdzīga, tad Dievs rada Ievu. Viņš tos rada savienībai vienu priekš otra.
Saderināšanās
Tas ir ļoti nopietns pārbaudes laiks pirms laulībām. Šim laikam nevajadzētu būt īsākam par 6 mēnešiem un ilgākam par 3 gadiem.Šajā saderināšanās pārbaudes laikā tiek ievērota vīra un sievas uzticība un pienākumi, bet nav laulāto draugu attiecību un prieku. Tāpēc to sauc par pārbaudes laiku, lai noskaidrotu, kas cilvēkiem ir kopīgs, vai pamatlietās ir viens pamats zem kājām. Šajā laikā var pārbaudīt sevi, savu jūtu noturīgumu.
Daudzu slikto laulību cēlonis ir slikts sākums.
Laulāto attiecības
Apustulis Pāvils vēstulē Efeziešiem raksta: “Šis noslēpums ir liels”. /Ef.5:32/ Laulība nav tikai tāda laba kopā padzīvošana, bet tā ir Kristus un Kristus draudzes attiecību noslēpumu piepildījums. Tas nozīmē, ka, dzīvojot kopā, visu laiku Dievs kaut ko atklās par sevi, kaut ko no savas godības noslēpumiem laulības kārtā.
Dievišķā hierarhija laulībā
Bībelē lasām – “Vīri, mīliet savas sievas”, /Ef.5:25/ un “sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem”/Ef.5:22/ Ādamam bija dota visa atbildība Ēdenes dārzā, un sievai bija pakārtota atbildība. Tāpēc tad, kad grēkā krišana sākās no čūskas caur sievu, tad Dievs atbildību neprasīja ne čūskai, ne Ievai, bet Ādamam. Šeit mēs redzam šo dievišķo hierarhiju. Vīra galva ir Kristus, un sievas galva ir vīrs. Nākošā mazākā autoritāte ir bērni. Starp bērniem lielāka autoritāte ir vecākiem bērniem, jo viņi ir ilgāk šajā pasaulē un pieredzē bagātāki, tāpēc no viņiem arī tiek prasīta lielāka atbildība.
Bērnu nākšana pasaulē
Kad laulātie uzzina, ka ir ieņemts bērniņš, ir svētīgi pienest Dievam pateicību un lūgt, lai Dievs svētī un sargā pie miesas un dvēseles gan māti, gan pasaulē gaidāmo bērnu. Izlūdzamies Dieva apsardzību jau no sākuma. Kāpēc tas ir jādara? “Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.” /Ps.22:10-11/ Bērna ieņemšana ir Dieva ziņā jau no paša sākuma. Ir tik daudz naidīgu faktoru, kas apdraud mazos bērnus, ka Dieva žēlastība šodien ir kā gaiss nepieciešama. Tāpēc vajadzētu jau no paša sākuma uzticēt šos mūsu ģimeņu atzariņus Dieva žēlastībai. Cilvēki daudzreiz to novērtē tikai tad, kad ir jau zaudējuši savus bērniņus, kas nav iznēsāti vai piedzimuši nedzīvi.
Tāpēc par bērniem aizlūdzam no paša sākuma. Lūdzamies par viņu nākšanu pasaulē, lūdzamies par viņiem, kristību dāvanu dodot. Lūdzamies visos tajos mirkļos, kad tas bērnam ir nepieciešams un vajadzīgs.
Bērnu audzināšana
“Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai tie nekļūst tramīgi.” Ja vecāki iemācīs respektēt sevi, tad bērni iemācīsies respektēt arī citas autoritātes. Ja vecāki iemācīs bērniem novērtēt to, ka par viņiem gādā, tad bērni novērtēs, ka arī ārsti, skolotoji vai kādi citi par viņiem rūpējas.
Vecāki sliktu izdara saviem bērniem tad, kad liek viņiem vilties. Visbiežāk tas notiek uz tukšu solījumu rēķina. Tad bērniem ir grūti noticēt vecāku vārdiem, un viņi vairs vecākos neieklausās. Ja jūs gribat, lai bērni tic un klausa uz vārda, tad izpildiet savus solījumus. Cik bieži ir novērots, ka bērns iejaucas pieaugušo sarunās, izjaucot to. Visa uzmanība momentā tiek pievērsta bērnam, bet viņam ir jāiemācās pagaidīt, atvainoties. Tā ir vecāku vaina, vecāku pedagoģija! Tas ir vecāku laiks, viņu enerģija, ko vajag ieguldīt bērnā. Cik bieži ir dzirdēts, ka bērnu audzināšana ir skolas un ģimenes, skolotāju un vecāku kopīgs darbs. Vecākiem un Dievam, ģimenei un debesīm ir jārūpējas kopā. Un tā ir dievišķā pedagoģija.
Vecāku svētība
Kad esam baznīcā, tad tur ir svētīti cilvēki, kas mūs Dieva pilnvarā svētī atbilstošā kārtā un veidā, bet, kad esam mājās, tad tā ir mazā baznīca un atbilstoši savai hierarhijai arī mums ir dotas svētīšanas tiesības. Nav nekā ļaunāka par vecāku lāstu, un nav nekā jaukāka par vecāku svētību.
“Neapšaubāmi tikai lielākais svētī mazāko”./Ebr.7:7/ Kāpēc gan lai pār bērniem nolaistos tikai jūsu, kā vecāku mīlestība, buča, apskaušana, gādība, apģērbšana, palīdzēšana, bet kāpēc nenolaisties kopā ar to arī jūsu svētībai. Tā ir liela svētība, ka tā var būt, ja vīrs no rīta pasvēta savu sievu un bērnus, vai māte dod savu svētību bērniem. Tas ir tik īpaši!
0 komentāri