Draudzes mācītājs Reinis Bikše
“Gudrība ir pareiza zināšanu pielietošana. Zināšanas nepadara mūs gudrus. Bet patiesā gudrība ir tā ja mēs mākam pareizi lietot iegūtās zināšanas.” / C.H. Sperdžens /
Ir pienācis zinību mēnesis un daudzi uzsāks mācības, lai apgūtu jaunas zināšanas. Pēc garajām vasaras brīvdienām, notiekti ir kāds prieks par skolu. Mūsu paaudze ir ierauta zināšanu un informācijas virpulī. Dalailama ir teicis: “Dalies savās zināšanās, tas ir veids, kā iegūt nemirstību.” Pasaule to cītīgi dara katru dienu, informācijas daudzums pieaug neiedomājamā ātrumā un cilvēki katru dienu meklē atbildes, kā izdzīvot šajā pasaulē. 3,5 bilioni meklētāji katru dienu apmeklē Google mājas lapu.
Lielajam informācijas un zināšanu daudzumam vajadzētu darīt mūs laimīgus un vajadzētu dot iespēju atrisināt cilvēces sāpīgās problēmas. Mēs varam secināt, ka ar zināšanu iegūšanu ir par maz, tās nespēj atrisināt tik daudzās sāpīgās dzīves problēmas.
Straujās dzīves un informācijas laikmetā jo vairāk mums ir jāmācas ieraudzīt vienam otru. Jēzus saka: “palieciet Manā mīlestībā!” /Jņ.15:9/ Jēzus mīlestība ir Viņa dāvātā dzīvība par tevi un mani. “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” /Jņ.15:13-14/ Kāds varētu teikt, tas ir neprāts, atdot savu dzīvību par grēciniekiem, neveiksminiekiem, bet tā ir Dieva gudrība un Viņa mīlestības atziņa. “Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus.” /1.Tim. 1:15/
Jēzus aicina, ka mēs Viņa mīlestību saņēmuši, to parādām savam tuvākajam. Bērniem ir tik ļoti vajadzīga vecāku, brāļu, māsu, vecvecāku, krustvecāku mīlestība un atbalsts. Apjautājies, kā jūtas tavs bērns, mazbērns, krustbērns, kāda ir viņa sirds, par ko viņš domā, par ko uztraucas.
Kādi bērni ar lielu prieku dodas uz skolu, jo mācības padodas un tur ir labi draugi. Kādiem bērniem skola ir kā zobu sāpes, jo nekas īsti nav darīts zināšanu labā un slinkums ir uzvarējis skolnieku. “Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” /Sal.pam.13:4/ Kādiem skola ir glābiņš no drūmās ikdienas. Arī mums apkārt ir bērni, kuriem skola ir vienīgā vieta, kur kārtīgi paēst un būt siltumā un prom no nemitīgiem strīdiem. Kādiem no bērniem skola ir sāpīgs un dziļš pārbaudījums, apkārtējo attieksmes dēļ.
Mums jāsecina, ka ar zināšanu iegūšanu vien ir par maz, tās nespēj atrisināt tik daudzās sāpīgās dzīves problēmas. Ko darīt tiem, kas piedzimuši ar kādu slimību, kuri nekad nevarēs būt izcili matemātikā, valodās, zinātnē. Vai viņi būtu atstumjami?
Paldies Dievam, Viņa dāvātā gudrība nav domāta tikai apdāvinātajiem, bet dāvāta visiem un satverama ar sirdi. Nesen Facebook mājaslapā redzēju aizkustinošu video par kādu puisi (ar dauna sindromu), kurš atgriezās mājās no piecu dienu ilga ceļojuma un ar milzīgu prieku un mīlestību skrēja pretim savam tētim un to bučoja un mīļoja. Šiem vecākiem nekad nebūs apdāvināts zinātnieks, bet reti kuriem vecākiem ir tik mīlestības pilna atkaltikšanās. Psalma autors raksta: “Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” /Ps.139:14/. Dieva gudrība iet pāri slimībām un trūkumiem.
Patiesā gudrība, kas nāk no Dieva ir tā, kura pārveido mūsu sirdis. Mums visiem ir nepieciešama gudrība, kas nāk no Dieva. “Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību.” /Sal.pam. 1:7/ Dievs atklāj, ka patiesā gudrība sākas ar pazemību, ieklausīšanos Dieva teiktajā. Bijība ir atziņas sākums. Dažkārt mēs rīkojamies kā tautas pasakā par balodi. Kad Dievs mūs vēlas pamācīt un vadīt, mēs atbildam, ka protam un mākam visu, tā arī līdz galam nepaliekam bijībā un paklausībā uz Dievu. Kādēļ mūsu zemē ir daudz nejēdzīgu lietu un neizdarības? Dievs noteikti varētu tiekt: “Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā, ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību; tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma. ” /Sal.pam.1:29-31/
Kā piedzīvot Dieva doto gudrību, kas pārmaina sirdis? Dieva vārdā lasām: “Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.”/ Sal.pam.2:6/ Dāvids apliecina: “Tiešām, neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliks kaunā. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi Tevi atstāj. Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” /Ps.25:3-4/
Lielākā atziņa un gudrība, kuru Dievs ir dāvājis, ir glābšana Jēzū Kristū. Pāvils raksta: “Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības, kurā Tas pārpilnībā mūs apveltījis ar visu gudrību un atziņu.” /Ef.1:7-9/
Kā Dieva bērni, Jēzū Kristū mēs varam ar drošu sirdi lūgt pēc gudrības mūsu dzīvē. “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” /Jēk.1:5/
Jēzus saka: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” /Jņ.8:31-32/