Lūgšana un diakonija

Kādreiz, varbūt nedomājot par to, sakām „ja neko citu nevaram darīt, tad varam lūgt.” It kā mēs darām visu, ko mēs varam, un ja nesanāk, tad pēdējās cerības tiek liktas uz lūgšanām. Bet lūgšana nav tikai kaut kas, ko mēs lietojam ārkārtējos gadījumos. Tās ir domātas, lai tās caurvij visu, ko darām. Lūgšana pa priekšu – sarunas ar Dievu, kad mēs kaut ko plānojam, lai Viņš mūs vada; lūgšana kopā ar to, ko darām (Ora et labora – lūdz un darbojies) – darbojoties mēs varam uzturēt sarunas ar Dievu savās domās par to, ko darām; lūgšana pēc tam – pateicības un izvērtēšanas lūgšanas par to, kas tika darīts. Mēs esam arī aicināti lūgt par tiem cilvēkiem, ar kuriem mēs kopā darbojamies un, kurus mēs satiekam savās ikdienas darbībās – nest viņus līdzi savās lūgšanās.