Draudzes gans Hanss Jensons

Jāiesāk mācīties!

 Mēs nevaram spriest par lietām, ja mēs tajās neiedziļināmies. Dažreiz es brīnos, ka cilvēki var daudz ko spriest par baznīcu un tās dzīvi, ir gatavi daudz ko norakstīt, daudz ko ieteikt, kā vajadzētu būt, nebūdami tajā visā iekšā, nemācoties pat kristīgās ticības pamatus. Ir jau gatavs un noteikts viedoklis pat neiedziļinoties pamatos. Ko es varēju spriest par latviešu valodu pirms es sāku to mācīties !?! Vienīgi to, ka tā ir grūta un nesaprotama!

 Jāiemācās pamatus!

 Mēs nevaram neko attīstīt, ja mēs neiemācāmies pamatus. Kad būvējam māju, pamati ir svarīgi. Ja šķībi un nepareizi tiek ielikti pamati, tad ir grūti būvēt māju tālāk, lai tas nebūtu pamanāms, un tas prasa piepūli tos koriģēt, lai būvētu tālāk. Ir daži locījumi latviešu valodā, ko es pietiekami labi neiemācījos un tas vēl pēc vairāk nekā 10 gadiem ir manāms. Ja runājam par mācīšanos, varam to salīdzināt ar māju: ir pamati, ir sienas – vidusdaļa, ir jumts – augšdaļa. Izglītības sistēmā mēs runājam par pamatskolu, vidusskolu un augstskolu. Bet māja nav pašmērķis, tā ir domāta dzīvošanai. Kad māja ir uzbūvēta, tad tajā sāk dzīvot – salīdzinājumā varam runāt par dzīves skolu. To, ko mēs iemācamies, mēs pielietojam dzīvē.

 Jāpielieto iemācītais!

 Mēs nemācamies tikai tāpēc, lai būtu gudri, bet lai dzīvotu gudri.

 Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā. /Jek.3:13/

Un Jēzus arī saka: „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.” /Mt.7:24-26/

 Jāpraktizē pareizā mācība!

 Jēzus teiktajā iet runa par to, ka mums jāpielieto tas, ko mēs dzirdam, un arī par to, ka tie ir Jēzus vārdi, kas tiek praktizēti, Dieva vārda patiesības. Ir svarīgi, kādu mācību mēs praktizējam, uz kādām vērtībām mēs būvējam savu mācīšanos un dzīvi.

Jāmācās pazemībā!

Parasti saka: Jo vairāk mācamies, jo vairāk saprotam, cik maz mēs zinām. Tā ir veselīga attieksme mācīšanās procesā. Augstprātība un doma, ka es visu zinu, ir traucēklis mācīšanās procesā. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram kaut ko zināt vai ka mēs nevarētu iegūt patiesība, kas nemainās, kaut arī ka mums nav visa bilde. Tad, kad mēs saprotam, ka tas, ko mēs mācamies ir tikai daļa no kaut kā vēl lielāka, tas motivē mūs turpināt mācīties, jo “mūžu dzīvo, mūžu mācās”.

Svarīgi ir arī, ka mēs apzināmies, ka mēs esam tikai cilvēki, mēs neesam sevi radījuši, tāpēc mums jāmācas no Viņa, kas visu ir radījis, tā skaita arī mūs.

Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. / Sal.pam.1:7/

 Jāmācās arī garīgi!

Pateicībā, ka Dievs ir devis mums spēju mācīties, spēju attīstīties un augt, mums vajadzētu būt atvērtiem mācīšanās procesam. Ne tikai domājot par šīs laicīgās dzīves zināšanām, bet arī domājot par mūsu garīgo dzīvi. Dievs ir devis mums vislabāko mācību materiālu – Bībeli!

Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam./2.Tim.3:16-17/

un vislabāko skolotāju, Svēto Garu!

… Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis./Jņ.14:26/

vislabāko skolu – Baznīcu, kur Svētais Gars darbojas caur Dieva vārdiem un sakramentiem.

Kad mums ir tik daudz dots, tam mums vajadzētu likt censties būt teicamiem audzēkņiem, būt labiem Jēzus Kristus mācekļiem, lai mēs saprastu un piedzīvotu dziļumus un augstumus, Dieva lielo mīlestību uz mums caur Jēzu Kristu.

To es gribu jums novēlēt ar apustuļa Pāvila vārdiem:

lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. /Ef.3:17-19/