Draudzes mācītājs Reinis Bikše

„Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!”” /Lk. 14:15/

Mīļā draudze, šī svētdienas rakstu vieta ir no Lūkas ev. 14:15-24, kurā Jēzus stāsta līdzību par lielāko mielastu. Dievs ielūdz tevi un mani uz vislabākajām svinībām, kādas vien ir bijušas. Cik zīmīgi Jēzus mūs ieaicina uz vislielākajām svinībām tieši šodien, kad svinam Latvijā Jāņus. Šodien daudzi uzņems viesus vai dosies ciemos, un tiks svinēti Jāņi, bet Jēzus mūs ieaicina svinēt Dieva žēlastības un mīlestības svētkus.

Jēzus ir kāda kārtīga vīra mājās un stāsta par Dieva valstību, par lielākajiem svētkiem. Kāds no klātesošajiem priecīgs iesaucas:” Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.” /Lk.14:15/ Jēzus uz šo izsaucienu atbildēja ar līdzību par Lielāko mielastu. Jēzus it kā teiktu: “Jā, nav labākas vietas, kā būt Debesu valstības mielastā. Tie ir lielākie svētki, kuros visiem ir jābūt.” Bet tai pašā laikā Jēzus ļauj ieraudzīt, cik daudzi ir atsacījušies un nav šajā mielastā.              Jēzus iesāk šo stāstu:“Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.” /Lk.14:16/ Mielasts austrumu kultūrā ir lielākās cieņas un mīlestības izpausme. Dievs radīja cilvēkus, lai būtu šajā ciešajā un mīlestības pilnajā kopībā. Mateja ev. 22. nodaļā šis mielasts ir salīdzināts ar kāzu mielastu. Kāzu mielasti ir mīlestības, prieka, smieklu pilni mielasti. Dievs ieaicina, ielūdz mūs svinēt Viņa mīlestības, žēlastības svētkus.

Cilvēkam, saceļoties un grēkojot pret Dievu, viņš tika nošķirts no šīs kopības. Jēzus līdzībā saka, ka Dievs rīko lielu mielastu. Viņš rīkojas, lai atkal būtu šī kopība un ielūdz daudz viesus. Dievs jau pirmajiem cilvēkiem deva apsolījumu par glābēju, caur kuru tiks atjaunota kopība ar Dievu. Tas ir ielūgums uz mielastu, kas ir skanējis cauri gadsimtiem. Dieva izredzētā tauta to bija saņēmusi un dzīvoja ar šo apsolījumu-ielūgumu. Austrumu kultūrā bija pieņemts izziņot viesības divas reizes. Pirmajā reizē viesi apstiprināja savu dalību, lai namatēvs zinātu, cik daudz viesus uzņemt. Kad viss bija sagatavots,  tad tika aicināti viesi otrreiz.

Jēzus, iesākot savu kalpošanu, sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” /Mat. 4:17/ Jēzus saka: “Nāciet, viss jau ir gatavs!” Viņš ir kalps, kas aicina viesus otrreiz, kad Dieva apsolījums ir piepildījies. Atceries Jēzus vārdus pie krusta: “viss piepildīts!” Dieva žēlastības un mīlestības mielasts ir sagatavots mums katru dienu. Mēs tajā esam ieaicināti, piedzīvot Dieva žēlastību un mīlestību. “Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. ” /1.Jāņa  4:10/

Bet līdzībā mēs redzam, ka aicinātie viesi sāk aizbildināties un atsakas nākt. Aizbildināšanās liecina par sirdīm, kas nevēlas būt kopā ar Dievu. Dažkārt par baznīcu cilvēki sacījuši: “Es jau ietu, bet tad nevarētu palikt kāds es esmu.” Kādi aizbildinās un saka: “viss jau būtu labi, bet ko tā ticība man dos, man ir savs īpašums, darbs, kas nes kādu labumu.” Cilvēki domā miesiski, tikai un vienīgi šīs dzīves kategorijās, kur Dieva vārdā lasām: “Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele.” /Mat. 16:26/ Kādi sevi redz kā pietiekami labus, kuriem beigu beigās pienāksies būt Dieva valstībā, nu tad, kad viņi sagribēs. Kādi savu dzīves draugu ieliek Dieva vietā. Kādi cenšas apvienot pasaulīgo ar ticību, kur Dieva vārds saka: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” /Atkl. gr. 3:15-16/

Cilvēku grēcīgā sirds aizvien aizbildinās un pretojas Svētajam Garam. Tā ir pazudinoša neticība, jo Dievs jau ir visu devis Jēzū Kristū. Pirmie aicinātie viesi bija tie, kas dzirdējuši Evaņgēliju un tomēr atsacījušies. Tiem, kas noraida Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Viņa upuri par grēkiem, “neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.” /Ebr. 10:26-27/ Dieva dusmas paliek uz tiem, kas atsacījušies no Viņa mīlestības un piedošanas.  Līdzību Jēzus noslēdz ar šiem brīdinājuma vārdiem: “Neviens no aicinātajiem vīriem manu mielastu nebaudīs.” /Lk. 14:24/

Bet, ja cilvēks apstājas pie Tā Kunga balss, jūt un atzīst savus grēkus un ilgojas no tiem atbrīvoties, meklē žēlastību un pestīšanu vienīgi Kristū, tad Dievam ir nebeidzama pacietība, mīlestība pret šādu cilvēku. “Kā tēvs apžēlojas pret bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas” /Ps. 103:13/ Nama kungs līdzībā saka: “Izej steigšus pilsētās un ielās un ieliņās un ved šurp nabagus, tizlus, aklus, kroplus! Dodies pa ceļiem un sētām un piespied nākt visus, lai mans nams būtu pilns!” /Lk. 14:21-.23/

Līdzībā minētais kalps, kurš ir izgājis un meklējis visus necienīgos, ir Jēzus Kristus. Pāvils raksta par Viņu:“Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” /Fil.2:7-8/ Dieva ielūgums uz viesībām grēciniekiem un necienīgajiem ir dots vislielākajā mīlestības veidā, to piegādā Jēzus pats. Tas nav paviršs ielūgums, bet tas ir personīgs un dārgs ielūgums, kas apliecina, ka tu esi dārgs Dieva acīs. Jēzum tika pārmests par Viņa mielastu ar grēcinieku Caķeju: “Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!” /Lk. 19:7/ Bet tieši tā Dieva žēlastība tika atklāta toreiz Caķejam, kurš piedzīvoja, ka ir Jēzus pieņemts. Jēzus pasludināja viņam: “Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls.  Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” /Lk. 19:9-10/

“Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs”  /Jes. 1:18/ Mēs varam svinēt un patiekties Dievam par Viņa žēlastību un svinot Jāņus atcerēsimies: “Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību;  jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana.” /1Tim. 4:4/