Draudzes mācītājs Reinis Bikše

„Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku” /Mt. 2:10/

            Vai esi gatavs Zvaigznes dienas svinībām? Tas ir labs jautājums. Bet ko tad šodien mēs svinam? Kā lai tam sagatavojamies? Mums uzreiz būtu skaidrs, kā jāsvin dzimšanas dienas, kāzu gadadienas, vārda dienas, valsts svētki utt…, bet ko nozīmē Zvaigznes diena un kā lai to svin?

Kristus atspīdēšanas diena, jeb Epifānija, tika svinēta jau agrīnajā baznīcā. Zvaigznes diena iesāk epifānijas laiku no Ziemassvētkiem līdz gavēnim. Laiks, kurā aizvien skaidrāk un tiešāk atmirdz Jēzus Kristus. Pirmkārt, tā ir zvaigne pār Betlēmi, kas norāda uz dzimušo Ķēniņu, Dieva Dēlu. Dieva Vārds aizvien ir kā zvaigne, kas nekļūdīgi norāda uz glābēju Jēzu. Baznīca aizvien liecina par patieso Gaišumu, kas nāk pie cilvēkiem. Pirmā svētdiena pēc Zvaigznes dienas mūs ved pie Jēzus Kristības. Jēzus kristībā nostājas grēcinieku vidū: “Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” /Jņ. 1:29/ Un Dievs apstiprina: “Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts.” /Mat.3:17/ Pārējās epifānijas svētdienās caur Evaņģēlijiem mēs sastopamies ar Jēzu, kurš kalpo, dziedinot slimos, atbrīvojot saistītos. Viņš ir pasaules gaisma, kas spīd visiem cilvēkiem. Jēzus arī mūs sauc par pasaules gaišumu. Baznīca aizvien ir Jēzus Kristus uzdevumā un nes Viņa vārdā grēku piedošanu un cerības gaismu cilvēkiem.

Mūsu glābēja Jēzus Kristus nākšana pasaulē aizvien ir nozīmīgi svētki. Kad jāpiedzīvo lieli izmisuma, grūtību un neziņas brīži, kad ir tik izšķiroši svarīgi, vai mums ataust cerības gaisma. Kad nezīnām kā rīkoties, jo visa dzīve ir sabrukusi un nav ne spēka, ne iespējas ko mainīt, tad vienīgais, kas spēj glābt ir cerības gaisma no Dieva. Apustulis Jānis, reiz to piedzīvojis, norāda uz Jēzu sakot, ka Viņš ir “patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.”. /Jņ. 1:9/ 

Glābējs ir nācis pie mums – tas ir īpašs brīdis, kuru mēs varam svinēt. Kādēļ? Jo katrs brīdis, kurā Dievs nāk pie mums – grēciniekiem savā žēlastībā un piedošanā, ir brīdis, kuru nevaram savādāk uzņemt, kā ar lielu prieku un kā svētkus.  Kad austrumu gudrie vīri redzēja zvaigzni pār Betlēmi, tie priecājās. Arī mēs svinam un priecājamies par katru dievkalpojumu, kurā Dievs ir pie mums un ar mums.

Apustulis Jānis raksta, ka mums ir dota patiesā Gaisma. Kas ir šī Gaisma? Vai tā ir saules gaisma?  Saules gaisma ir nozīmīga gandrīz visai dzīvajai radībai, bez tās nebūtu iespējama pilnvērtīga augšana un attīstība.  Arī cilvēkiem ir vajadzīga saules gaisma, jo caur to mēs uzņemam D vitamīnu, bez kura mēs nevaram pilnvērtīgi dzīvot. “Pirmais D vitamīna trūkuma rādītājs ir nogurums un miegainība, kas vēlāk iet roku rokā ar depresiju vai nomāktu garastāvokli. Savukārt nogurums un slikts garastāvoklis var radīt nespēju koncentrēties vai skaidri domāt. Vēl D vitamīns iesaistās imūnsistēmas darbībā, tāpēc tā trūkums var samazināt organisma aizsargspējas, kas savukārt izraisa nespēju pretoties dažādām iekaisuma slimībām.”(la.lv) Cik gan svarīga un nozīmīga ir Dieva dotā saules gaisma! Bet Dieva Vārds runā par nozīmīgāku un daudz svarīgāku Gaismu, kas ir Jēzus Kristus. Apustulis Jānis raksta: “Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. ….Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”  /Jņ. 1:5;11-12/

Cilvēks, kopš grēkā krišanas, ir grēka, bezcerības un nāves tumsā un ir nolemts nāvei un mūžīgai iznīcībai. Pāvils atgādina, ka “visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” /Rom. 3:23/ Tāpat kā mums ir nepieciešama saules gaisma, mums ir nepieciešams Jēzus Kristus – patiesais gaišums. Jēzus Kristus trūkums mūsu dzīvē, rada garīgu miegainību (vienaldzību uz Dieva vārdu), nogurumu, kas iet roku rokā ar depresiju, nomāktu garastāvokli, bezcerību un galu galā ar mūžīgu nāvi. Nogurums un slikts garastāvoklis var radīt nespēju koncentrēties un skaidri domāt. Ja neesam Kristus apspīdēti, neesam Dieva Vārda gaismā, mēs paliekam mūžīgajā tumsā, bet ja esam Kristus apspīdēti, Viņa gaismā, tad varam baudīt Dieva tuvumu, kas dod lielu prieku un spēku ticības dzīvei. Apustulis Pāvils, esot ticībā uz Jēzu Kristu, tieši pretēji  grūtsirdībai un nomāktībai raksta: “Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!” /Fil.4:4/ un Jēzus saviem mācekļiem saka: “Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.” /Lk.21:15/ Ticībā uz Jēzu Kristu mēs tiekam Viņa vadīti ar gudrību, kas ir pārāka par šīs pasaules gudrību.

Jēzus Kristus ir nācis, lai arī tava un mana sirds būtu Dieva žēlastības un mīlestības gaismas pilna. Sātans nevēlas, lai cilvēki nāktu gaismā un sēj bailes un šaubas.: ”Vai tiešām Dievs piedos? Vai tiešām viss būs labi, ja atzīšos savos grēkos? Ko citi par mani padomās?” Un tā aizvien, viņš vēlas cilvēkus turēt grēka tumsā.

Jēzus saka: “Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.”  /Jņ 12:46/ Jēzus nāk, ne lai tiesātu, bet lai glābtu grēciniekus. Tā ir gaisma, kas nes cerību un patiesu prieku. Apustulis Jānis raksta: “Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu, kļūt par Dieva bērniem.” Jēzus  ieaicina mūs Viņa Gaismā, kas ir žēlastības un mīlestības pilna pret Tevi un pret mani. Ticībā to saņemdami, varam piedzīvot, kāds atvieglojums ir grēksūdzes atzīšanās vārdos, kāds prieks ir dzirdot Kristus apsolījumu: “Tev tavi grēki ir piedoti.” Dievs savā vārdā iedrošina ar brīnišķīgu apsolījumu: “Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma.” /Ef. 5:13/

Jēzus Kristus, patiesais Dieva Dēls, ir atspīdējis arī mums. Nāc, iesim Viņa Gaismā, lai varam piedzīvot tagad un reiz ka: ”Nekas tur nebūs vairs nolādēts” un ka ticīgie “skatīs Viņa vaigu, un Viņa Vārds būs tiem uz pierēm. Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma tiem nebūs vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.” /Atkl.22:5/