Draudzes mācītājs Reinis Bikše

„Jums šodien ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs” /Lk 2:11/

Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!

Šis Ziemassvētku laiks ir piepildīts ar ko īpašu, kas nav atrodams citos svētkos. Šķiet, ka viss gaiss ir piepildīts ar laba vēlējumiem: „Priecīgus Ziemassvētkus! Lai mīlestības piepildīts šis Ziemassvētku laiks!” Ziemassvētku laikā mēs saņemam jo īpaši daudz e-pasta apsveikumus un Ziemassvēktu kartiņas ar dzeju un novēlējumiem. Laiks, kurā mēs ilgojamies un meklējam ko patiesi skaistu un īstu. Laiks, kurā mēs ilgojamies pēc patiesa miera un prieka sirdī. Vai mūsu sirds ir to saņēmusi un piedzīvojusi?  Kā lai neskaitāmajos vēstnešos sadzirdam patieso?

Šogad jo īpaši mani ir uzrunājušas divas ziedojuma akcijas, jo tām ir izdevies ieraudzīt ko ļoti svarīgu. Ziedojuma akcijā ”DOD PIECI” ir izskanējis aicinājums atbalstīt jaunos vecākus. No vienas puses ir skumji to dzirdēt, ka esam aizmirsuši, ko nozīmē ģimene, ko nozīmē nolikt malā savas intereses un ziedot laiku bērniem. No otras puses, šī akcija ir labs sākums meklēt to, kā mīlēt un ziedot sevi saviem tuvākajiem. Mēs dzīvojam laikā, kurā netaisnība un sevis mīlēšana izplešas ar lielu ātrumu. Dieva vārdā tiekam brīdināti: „tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.” /Mt. 24:12/        

Arī sevi esmu pieķēris pie reizēm, kad šķiet svarīgāk ieskatīties Facebook, Instagram, nekā apstāties un sadzirdēt, un samīļot savus bērnus. Mīļā draudze, mēs dzīvojam laikā, kad pieaug iespēja aizvien vairāk iegūt draugus, uzņemt informāciju, izklaidēties, baudīt dzīvi, bet šis laiks ir arī tāds, kurā mīlestība ātri izdziest cilvēku sirdīs. Mēs dzīvojam laikā, kad mūsu sirds var ātri pārvērsties par atkritumu tvertni un būt piepildīta ar krāmiem, bet ne ar būtisko. Jēzus runā par to, kas patiesi mūs var darīt priecīgus un piepildītus. Viņš saka: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” /Mt. 22:37/. Mīlestība uz Dievu, tā iet roku rokā ar uzticēšanos un paļaušanos, bet izrādās, ka cilvēku sirdis ir cietas un nepaklausības pilnas. Dieva vārds saka, ka cilvēki ir: „piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem.” /Rom 1:29/ 

Kad esam pazaudējuši mīlestību uz Dievu, tad zūd arī patiesa mīlestība uz tuvāko. Patiesa mīlestība uz tuvāko, tā prasa daudz. Manuprāt, mums ir viegli parādīt uzmanību uz īsu brīdi, bet ir grūti šo uzmanību noturēt un patiešām mīlēt tuvāko. Lai gan mums ir atvērta visa pasaule, jūtamies aizvien vientuļāki. Grēks vienmēr sāpina, ievaino un nošķir.  1.Mozus grāmatā mēs ieraugām, kāda ir Dieva sirds: „Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma.” Grēka dēļ, cilvēku sirdis kļūst kā akmens, tās vairs nejūt un neredz patiesību.

Šogad ziedojuma akcijā ”Eņģeļi pār Latviju” ir izvēlēts zīmīgs moto, kas liek aizdomāties par to, kas ir dārgākais un svarīgākais.  „Eņģeli pār Latviju” šogad mūs aicina: „dāvināt to, kas patiesi svarīgs” – iespēju kādam bērnam būt veselam un laimīgam. Bērniem, kas smagi slimi, ir nepieciešams būtiskākais – dziedināšana.

Dievs Ziemassvētkos sūta vēstnešus – eņģeļus, kuri atnes svarīgāko ziņu pasaulē: “Jums šodien ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.” /Lk 2:11/ Dievs nāk pie mums ar dārgāko dāvanu, lai mēs būtu sirdī dziedināti un glābti mūžībai.  “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” /Jņ 3:16/  Viņš dāvā pats sevi, nākdams pie mums savā Dēlā Jēzū Kristū.

Dievs nāk pie mums un ir līdzās ar mums, lai mēs piedzīvotu Viņa mīlestību. Jēzus piedzimst Betlēmē, kūtī. Viņš nāk pazemīgs pie visiem cilvēkiem. Kūts ir tā vieta, kurā visi drīkst ienākt. Ganiem nebija jāmazgājas un jāpucējas, lai dotos sastap Jēzu lepnā viesnīcā.  Gani piedzīvoja, ka Dieva Dēls ir nācis pie viņiem, Dieva Godība ir atspīdējusi viņu dzīvēs. Gani devās ar drošu sirdi pie Glābēja – Jēzus Kristus. Mēs drīkstam savu nemieru, raizes, sāpes, izmisumu, grēkus likt Jēzus rokās. Jēzus saka: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” /Mt. 11:28/ Viņa rokas bija atvērtas mīlestībā pret ganiem un tās palika atvērtas arī pie Krusta Golgātā, un tās aizvien ir atvērtas pret visiem gēciniekiem.

Gani piedzīvojuši Dieva mīlestību sajuta, ka viņu sirdis ir mainījušās. Tie devās mājās slavēdami un priecādamies par visu, ko Dievs bija darījis. Dievs saka: “Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.”

Jums šodien ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs. /Lk 2:11/