Ja vērīgi ielūkojamies notikumos ap mums, tad pamanīsim, ka cilvēki aizvien meklē kādu varoni, kādu kas spēs mūs glābt. Politiskajā dzīvē aizvien izteiktāk redzam radikālus pārstāvjus, kuri sola ar asu rīcību panākt pārmaiņas, novilkt skaidras līnijas starp labajiem un sliktajiem. Cilvēki cer, ka beidzot iestāsies kārtība un taisnība. Cerība, kuru atnesīs kāds līderis – glābējs. Tieši tāpēc mums tik ļoti patīk filmas par varoņiem. Viens pēc otra, viņi ir gatavi ziedoties un glābt pasauli. Dažkārt ir vajadzīgas vairākas daļas, jo izrādās pasaules glābšana nav tik vienkārša. Rembo 1, 2, 3, 4 ..utt. Un tomēr, pēc visiem daudzajiem mēģinājumiem glābt pasauli, nepamet sajūta, ka nekādas izmaiņas īsti nav notikušas. Mūsu sirdis aizvien ilgojas pēc patiesa Glābēja un patiesām pārmaiņām.

Kristus augšāmcelšanās svētkos mēs sastopam patieso glābēju Jēzu Kristu. Neatminos, ka būtu izdotas filmas ar nosaukumu „Jēzus dzīve 1” un „Jēzus dzīve 2”. Jēzus pie krusta teica: “Viss piepildīts” un tā tiešām ir. Pie krusta Jēzus reizi par visām reizēm izpirka visas pasaules grēkus. Jēzus krusts apliecina Dieva mīlestību uz ikvienu cilvēku. Jēzus saka : “Redzi, visu Es daru jaunu.” /Atkl. 21:5./  Kā lai to piedzīvojam, ka Jēzus ir augšāmcēlies un mēs līdz ar Viņu?

Marka evaņģēlijā lasām, ka sievas nāca un savā starpā pārrunāja, kurš novels lielo akmeni. Ticība piedzimst, ja atsaucamies Jēzus teiktajam (Dieva vārdam). Pie Jēzus kapa nāca sievas, kuras bija sekojušas Jēzum, piedzīvojušas, ka pie Viņa ir miers un patiesa mīlestība. Mīlestība uz Jēzu ir tā, kas liek celties agri un meklēt Viņu. Sievām nebija pa spēkam novelt lielo akmeni. Varbūt kāda sirdī ir jautājums: “ Kā lai es noticu? “ Šķiet, ka tur priekšā ir liels akmens, ar kuru netieku galā. Mūsu spēkos nav novelt neticības akmeni. Jēzus iedrošina un saka: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.” /Mat.19:26/ Sievas piedzīvoja, ka akmens bija novelts. Sievu sirdīs bija jautājumi, bija neziņa, tomēr viņas gāja šo ceļu, jo mīlēja Jēzu.

Te piemērs, kas var mums palīdzēt ieraudzīt Dieva aicinājumu Viņam uzticēties: “Reiz, kādā ugunsgrēkā, tēvs ar dēlu meklēja iespēju kā izglābties. Vienīgā iespēja, bija tēvam lēkt no otrā stāva, lai pēc tam viņš varētu izglābt savu dēlu. Tēvs nolecis teica: ”Dēls, lec, es tevi noķeršu!” Mazais puika dūmos neredzēja tēvu, neredzēja cik augsts ir lēciens, vienīgi dzirdēja tēva balsi. Mazajam puikam bija bail. Tēvs atkārtoja to, ko viņa dēls labi zināja. Vinš teica: “Es tevi ļoti mīlu, vai tu mani mīli?” Tur skanēja mīlestības un uzticības pilns apliecinājums un lēciens tēva izplestajās rokās.” Debesu Tēvs apliecina: “Es tevi neaizmirsīšu. Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis”./Jes. 49:16 /

Jāņa evaņģēlijā varam lasīt par Mariju Magdalēnu, viņa steidzās agri no rīta uz Jēzus kapu, ar dedzību un ilgām meklēt Jēzu, būt viņa tuvumā. Kā praktiski to īstenot mūsu ikdienā? Ceļš uz augšāmcelšanos iesākas agrā rītā, pirms visi dienas darbi ir sākušies, pirms citu ļaužu domas un viedokļi ir skanējuši. Pirms sākas dienas steiga, uzticēsim to Dievam. To varam darīt sarunā, lūgšanā ar Jēzu, lasot Dieva vārdu.

Marija ielūkojās kapā un redzēja, ka tas ir tukšs. Marija raudāja, jo Jēzus bija paņemts prom. “Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.” /Mat.5:4/ Svētīgi mēs esam, ja ilgojamies pēc Jēzus tuvuma, ja skumstam par mūsu grēkiem un meklējam Viņu. Dieva vārdā lasām: “Kungs tuvu tiem, kam satriekta sirds, kam sagrauts gars, tos Viņš pestī.” /Ps.34:19/

Jēzus uzrunāja Mariju: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Jēzus ir augšāmcēlies un dzīvs un arī šodien uzrunā katru vienu no mums: “Ko tu raudi? Ko tu meklē?” Ar Jēzus augšāmcelšanos, mums tiek dots apsolījums no Dieva: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! /Jes. 43:1/

Jēzus Kristus ir augšāmcēlies!

Mīlestībā,

Cesvaines draudzes mācītājs

Reinis Bikše