Lutera Akadēmijai, kas ir Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas teoloģiskā mācību iestāde, jūnijs ir bijis īpašiem notikumiem bagāts mēnesis.

7.jūnijā Augstākās izglītības padome pieņēma lēmumu par LA kā augstskolas akreditāciju. Līdz šim LA sagatavoja mūsu Baznīcai mācītājus, mūziķus un draudžu izglītības darbiniekus, bet turpmāk tajā mācīties ir aicināts ikviens pilna laika pamatstudiju programmās:

1) akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Teoloģija“,

2) profesionālajā bakalaura studiju programmā „Baznīcas mūzika”,

kā arī būs iespēja, kā tas ir bijis līdz šim, studēt programmā “Draudžu darbinieku izglītība”. Tomēr šīs studijas noslēdzot, tiks izsniegts sertifikāts, bet ne akadēmiskais grāds.

13. jūnijā Lutera Akadēmijā izlaidums, kurā diplomus par augstskolas beigšanu saņēma 13 pastorālās nodaļas absolventi un 6 draudžu darbinieku izglītības nodaļas absolventi. Liels prieks bija absolventu pulkā redzēt evaņģēlistu Agri Pilsumu, kurš absolvēja pastorālo nodaļu, un Regīnu Paegli, kura bija viena no sešiem draudžu darbinieku izglītības nodaļas absolventiem.

Regīna Paegle ir mūsu draudzes locekle kopš iesvētībām 2005.gada 6.martā. Mūsu draudzē viņa ir laulājusies ar savu vīru Ēriku. Šeit ir kristīti viņu bērni Evelīna un Dāvids. Regīna ir iesaistījusies draudzes Svētdienas skolas darbā.

Pēc izlaiduma kopā ar mācītāju Hansu Jensonu aicinājām Regīnu uz kopīgu sarunu.

Katrai lietai ir savs sākums. Kā Tev radās doma iet mācīties uz Lutera Akadēmiju (LA)?

Regīna: Lutera Akadēmiju man atklāja Astrīda, kas tobrīd tur studēja. No viņas es uzzināju par Lutera Akadēmijas mājas lapu. Gribēju jau iestāties 2010. gada rudenī, bet 3. septembrī man piedzima dēliņš, un es zvanīju uz Akadēmiju, lai noskaidrotu, vai varu mācībām pievienoties vēlāk. Kā izrādījās, ka LA pārvācās uz jaunām telpām un uzņemšana tika atlikta uz janvāri. Mūsu kursam studijas ilga 1,5 gadi. Turpmāk studijas būs par maksu. Es vēl paspēju laikā, kad nebija jāmaksā.

Kādas ir palikušas atmiņas no iestājpārbaudījumiem?

Iestājeksāmenā biju ļoti nobijusies. Uz daudziem jautājumiem nezināju atbildes. Domāju, ka mani neuzņems. Bija kauns, ka tik daudz nezinu, bet uzņemšanas komisija iedrošināja un teica, ka tas, ka daudzko nezinu, neko nenozīmē, bet galvenais, ka man dzirkstī acis un ir vēlme uzzināt.

Iestājoties LA ir jāraksta eseja „Kāpēc es vēlos studēt LA?” Kāds bija Tavs mērķis?

Esejā rakstīju, ka vēlos vairāk izzināt un saprast Bībeli. Lasot jutu, ka nespēju visu izprast. Bieži sastapos ar to, ka cilvēki izrauj kādu pantu un to tulko pēc sava prāta, neņemot vērā kontekstu, kādā tas rakstīts.

Mans lielākais mērķis bija skolā mācīt bērniem kristīgo mācību. Bija cerība, ka šīs studijas man palīdzēs, bet diemžēl ar šo diplomu es to joprojām nevaru darīt, jo esmu tikai draudzes izglītības darbinieks. Ar savām zināšanām varu kalpot draudzē un tās noder man pašai. Neskatoties uz to, esmu ļoti priecīga par to izglītību, kas man ir.

Vai Tu esi ieguvusi to, pēc kā tiecies?

Kad stājos LA, domāju, ka tad, kad to pabeigšu, tad būšu gudra, daudz ko zināšu un man vairāk nebūs jāmācās. Bet esmu atkal iekritusi. Jo vairāk mācos, jo vairāk saprotu, cik maz zinu. Tomēr man tagad ir „āķis lūpā” atkal iet un izzināt dziļāk, jo šī bija tikai pieskaršanās. Kā pasniedzēja Sandra Gintere teica: „Mans mērķis nav jūs pieliet kā spaiņus ar ūdeni, bet aizdedzināt kā lāpas, lai jūs degtu un paši ietu tālāk un izzinātu.”

Tagad jo vairāk lasu Bībeli, jo vairāk redzu un saprotu, ka tur nav rakstīts tikai par laiku, kas bija senāk, bet tā ir par mums šeit un tagad, jāsamaina tikai vietu nosaukumi. Lutera Akadēmija man arī atklāja to, ka Bībeles studēšanai ir nepieciešamas vēl daudzas citas grāmatas, piemēram, vēstures, ģeogrāfijas, mākslas, neapšaubāmi, arī citu valodu zināšanas.

Tev šī nav pirmā augstskola. Ar ko LA studijas atšķiras no studijām citās augstskolās.

Lutera Akadēmijai ir pilnīgi cits skatu punkts.

Kādas bija lielākās grūtības studiju laikā?

Pamosties piecos no rīta un ar vienu kāju izkāpt no gultas.  Ja to izdara, tad var tiekt, ka Lutera Akadēmija ir absolvēta. Tas tiešām bija pats grūtākais.

Tomēr, kad dēliņš bija maziņš, tad mācītites bija vieglāk, bet kad sāku strādāt, domāju, kā lai to visu iespēj. Pa kuru laiku!? Tās bija nakts stundas. Lasīju autobusā ceļā uz Rīgu un mājupceļā. Bija ļoti daudz jālasa, jāmeklē.

Kāds ir lielākais ieguvums tieši Tavai garīgajai dzīvei?

Mācoties Lutera Akdēmijā esmu aizvien vairāk izjutusi, cik ļoti bagāta es esmu. Ir izkristalizējušās lietas, kuras man nemaz nav nepieciešamas.

Daudz dziļāk esmu sapratusi, cik ļoti liela nozīme ir lūgšanām. Esmu sākusi lūgt par lietām, cilvēkiem, par kuriem kādreiz nekad nebūtu lūgusi.

Raksturā es esmu kļuvusi pacietīgāka, daudz vieglāk citiem piedodu, arī bieži nemaz neapvainojos, jo skaidri redzu, ka tas cilvēks vienkārši nesaprot, ko runā, ko dara.

Kādreiz tādas lietas, kā Gavēnis, rekolekcijas, svētceļojums, paslīdēja garām manām ausīm, tās neuzskatīju par svarīgām lietām. Bet tagad esmu sākusi rakties dziļumā un sāku pamazām atrast īstus dārgakmeņus, ar kuriem eju laikā, telpā pretī ikvienam.

Vislielākais atklājums man pašai bija tas, cik Bībele ir dzīva. Pēc mācībām LA es lasu Bībeli pavisam citādāk.

Kādreiz, ja man kaut kur bija jāiet, jābbrauc, kaut kas jādara, un, ja man kaut kas nesanāca, es uztraucos, meklēju vainīgos. Tagad arvien skaidrāk ieraugu zīmes un saprotu, ka tā nav Dieva griba. Reizēm tie liekas sīkumi, bet vēlāk atklājas, no kā esmu bijusi pasargāta.

Bija man arī viens tāds īpašs gadījums, kad braucu uz LA, notika avārija, mūsu busiņš saskrējās lielā ātrumā ar vieglo automašīnu. Mēs apgāzāmies un ietriecāmies stabā. Es tajā brīdī gulēju. Kad pamodos, viss jau bija noticis. Kliedzieni, asinis, stikli un mantas izkaisītas. Man nebija ne skrambiņas. Pat mana soma, kura bija palikusi vaļā, bija neskarta. Es izlīdu laukā bez bailēm, šoka, dusmām. Tad sapratu savu misiju un to, kāpēc man tur bija jābūt. Es gāju palīgā mierināt, atbalstīt citus. Vēlāk man vēl pat zvanīja, lai pateiktu paldies.

Vai ir atšķirība starp izglītošanos draudzē un Lutera Akadēmijā?

Tās viena otru tikai papildina. Piemēram, rekolekcijās mācītāja Jāņa Bitāna stāstījums par ikonām man ļoti labi noderēja akadēmijā. Ja mācības iekrita vienā sestdienā ar rekolekcijām šeit draudzē, tad bija grūti izvēlēties, bet man šķiet, ka šeit draudzē var iegūt pat vairāk.

Daudzi no Lutera Akadēmijas beidzējiem ir teikuši, ka tās parasti ir ģimenes studijas. Kā šajā procesā bija iesaistīta Tava ģimene? Kāds bija Tavas ģimenes atbalsts?

Kristīgo lietu sakarā, savā ģimenē un savā izveidotajā ģimenē es esmu vilciena galvenais vilcējspēks, visi pārējie mani vagoni. To nu es apzinos pavisam skaidri. Uz maniem pleciem gulstas milzīga atbildība. Bet nesaktoties uz to, viņi ir man neaizstājami palīgi un domubiedri. Vīrs vienmēr sestdienās palika ar bērniem, kamēr es studēju. Vienmēr mani sagaidīja ar siltām vakariņām. Sesiju laikā arī auklēja bērnus viens, brauca uz laukiem pie maniem vecākiem, kamēr es dzīvoklī cītīgi mācījos.Mamma palīdzēja finansiāli. Šajā sakarā vēlos minēt kādu brīnišķīgi uzklausītu lūgšanu un Dieva vadību manu studiju laikā. Kad stājos Lutera Akadēmijā, es lūdzu, no sirds lūdzu un sarunājos ar Dievu. Kur gan es ņemšu naudu? Kā es izbraukāšu katru sestdienu uz Rīgu? Dievs palīdzi man! Dievs, vai man pietiks līdzekļu? Sākumā vēl nemaz nestrādāju. Kad iestājos, pirmo pusgadu pietecās sponsorēt mamma. Es viņai pat neko nebiju teikusi. Viņa pati man teica: ,,Tagad es katru nedēļu tev došu naudiņu, lai vari aizbraukt uz Lutera Akdēmiju.” Es tik ļoti pateicos Dievam par šo uzklausīto lūgšanu. Vēlāk, kad sāku strādāt, ārzemju latvieši, kuri jau ilgus gadus atbalsta Liezēres pamatskolu, uzzināja no skolas direktores, ka ir kāda jauna skolotāja, kura studē Lutera Akadēmijā. Viņi man atsūtīja naudu tieši ceļa izdevumiem, lai es varētu veiksmīgi izbraukāt katru sestdienu uz Rīgu. Redziet, kā atkal Dievs stāvēja pār maniem ceļiem, plāniem, finansēm!

Vīrs kādreiz Bībeli nelasīja, kopš sāku studēt Lutera Akadēmijas 2. kursā, viņš to dara aizvien biežāk.

Īpaši skaisti un svētīgi ir mūsu ģimenē kļuvuši brokastošanas mirkļi, kad visi dziedam pateicības dziesmiņu un nu jau dēliņš sevi apzīmē ar krusta zīmi un jau dziesmas beigās saka: ,,Āmen!”

Lutera Akadēmijā gūtās zināšanas mājās ar interesi klausījās mans vīrs, mamma.

Un bez šaubām, mainīja attiecības ģimenē, pozitīvā nozīmē. Man bja viens tāds īpašs notikumus mūsu privātajās attiecībās ar vīru. Bija tiešām grūts laiks, bet labi, ka es tieši tajā laikā jau studēju Lutera Akadēmijā un man bija cilvēki draudzē, kas man ļoti, ļoti palīdzēja. Ne mazāk svarīgi arī ir tas, ka LA man ir iedevusi jaunas paziņas. Studiju laikā esmu iemantojusi arī īstus dārgumus – draugus, kuri man palīdz ne tikai ikdienas sīkumus, bet arī ir brīnišķīgi garīgie domubiedri.

Kādi ir Tavi nākotnes plāni?

Es gribu mācīt skolā kristīgo mācību. Bez tā es nevaru. Tāpēc domāju tālāk studēt RARZI augstskolā, bet šogad vēl nestāšos, jo ļoti vēlos papildināt un attīstīt savas angļu valodas zināšanas. Lutera Akadēmija man ir devusi lielāku drosmi uzņemties atbildību par vietu, kur dzīvoju. Esmu sapratusi, kas cits darīs, ja ne es. Mēs paši veidojam to vietu, kur dzīvojam, un spējam padarīt to gaišāku.

Vai Tu domā, ka arī svētdienas skolas skolotājām būtu nepieciešams studēt LA?

Lai tieši vadītu svētdienas skolu, domāju, ka nē, bet pašām priekš sevis, protams, ka jā. LA nemāca, kā praktiski strādāt ar bērniem. Tas savā ziņā bija arī tas, ko es meklēju, bet neieguvu.

Kā svētdienas skolas skolotāja esi iesaistījusies arī Liezēres draudzē, kas ir tuvāk Tavai dzīvesvietai. Vai nav doma pāriet uz Liezēres draudzi?

Tādas domas – pāriet – nav. Bet tas, ka neesmu Liezēres draudzē, nemazākajā mērā neliedz man kalpot arī tur. Es jūtos ļoti noderīga un ļoti vajadzīga tur. Dievkalpojumus es piedzīvoju arī Liezēres draudzē.

Ar ko Cesvaines draudze ir atšķirīga, ka vēlies palikt piederīga Cesvainei?

Cesvaines draudze ir vienkārši MANA draudze. Tur es atklāju Dievu un Dievs tur atklāja mani! Cesvaines draudzē Dievs man ir uzdāvinājis īpaši tuvus, mīļus cilvēkus. Tur esmu piedzīvojusi nozīmīgus savas dzīves mirkļus.

Cesvaine ir sākums maniem sapņiem.

Paldies par sarunu!