Draudzes mācītājs Reinis Bikše

            Šajā nedēļā, Lubānas senioru dievkalpojuma beigās aiz pieraduma nodziedājām Alleluja dziedājumumu, lai gan gavēņa laikā to nelietojam. Tas lika uzdod jautājumu: “Ar ko mūsu dzīves ir aizpildītas?”. Cik svētīgi, ja mūsu ikdiena var būt piepildīta ar mūžīgām vērtībām. Alleluja izskanēja, jo draudze dzīvo līdzi dievkalpojumam un tā ir liela svētība, ja mūsu dzīvēs skan pateicība un slava Dievam.

Gavēņa laikā, mēs esam aicināti domāt, ar ko mēs katrs esam piepildīti, kas ir tās mūsu izvēles, kādi ir mūsu ieradumi, grēki, kas būtu jānoliek malā. Vācu ārsts Dr. Hellmuts Lutzners raksta: “Spēks, ātrums, neatlaidība un koncentrācija nekādā ziņā nav jūsu uztura funkcijas. Gluži pretēji, jūs domājat labāk un ātrāk, ja jūsu kuņģis nav pilns. Vai kāds alpīnists ēd tieši pirms došanās kalnos? Sprinteri nekad nespēs sasniegt maksimālo sniegumu, ja viņa ēd tieši pirms sacīkstes sākuma.” To pašu mēs varam attiecināt uz garīgo dzīvi, ja esam sevi piepildījuši ar daudz dažādām lietām, tur var neatlikt vietas Dieva vārdam.

Cik procentus savas dienas laika mēs veltām attiecībām ar Dievu? Aicinu tevi, draudzes brāli un māsa, uzrakstīt, cik draudz laika no dienas tu pavadi attiecībās ar Dievu. Tas var būt par labu pamatu ieraudzīt, kā patiesībā ar mani ir. To nav jāredz nevienam citam, bet to tu vari izrunāt ar Tēvu debesīs. Mateja evaņģēlijā lasām vārdus: “Bet, kad tu gavē, … nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. ” /Mat. 6:17-18/

Pārdomājot Mateja ev. teiktos vārdus, mēs ieraudzīsim, ka gavēņa būtība ir mūsu attiecībās ar Dievu Tēvu. Viņa priekšā (Dieva vārdos), mēs ieraugām sevi, mūsu grēcīgumu, aplamības, kļūdas un vainas. Tēva priekšā es varu apņemties uzlikt mērķi, sakot: “Kungs Dievs, es vēlos, lai manā dzīvē mainītos mana attieksme, rīcība, valoda. Kungs palīdzi man tikt galā ar grēku, nesavaldību, patmīlību, naidu, pornogrāfiju, atkarību utt..! ” Mateja evaņģēlijs apliecina, ka Tēvs debesīs dzird mūsu lūgšanas un atalgos. Jēzus saka: “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. …Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?”  /Mat. 7:7,11/

Būt attiecībās ar Dievu kā Tēvu, mēs varam patiecoties Jēzum Kristum. Viņš  atteicās no savas godības pie Tēva Debesīs, lai nāktu pie mums. Viņš atteicās no iespējām (kārdinājumiem), iemainot visu pasauli, vinš atteicās vienmēr būt paēdis, vinš atteicās no mierīgas dzīves, bet nekad neatteicās no Tēva gribas, jo tik ļoti tevi mīlēja, lai tu un es, mēs varētu dzīvot. “Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” /Ebr. 4:16/ Debesu Tēvs  dāvā lielāko atgalgojumu, kuru neesam pelnījuši – grēku piedošanu Jēzū Kristū. Viņā mēs esam pestīti un apustulis Jānis aicina: “Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. ” /1.Jņ. 4:19/

„Lai mīlētu Dievu ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu, tam jāpieliek visas pūles un spēks. Tā nevar būt remdena rīcība.” (Ezra T. Bensons) Saņēmuši Dieva mīlestību, pestīšanu Jēzū Kristū un Svēto Garu, mēs varam nākt Viņa priekšā ar visu mūsu dzīvi.  Dieva vārdā mēs atrodam ticības vīrus un sievas, kuri ir nākuši Dieva Tēva priekšā ar gavēni, tā apliecinot savu sirds dedzību un ilgas pēc Dieva prāta.

Estere, pirms devās tikties ar ķēniņu, lai runātu par savu tautu, gavēja. “Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!” /Est.4:16/

Dzīves svarīgos lēmumos, mēs varam nākt Dieva priekšā, uzticot tos Viņa rokām. To piedzīvoja arī pravietis Ezra. “Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu mazajiem bērniem un visai mūsu mantai…Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš mūs uzklausīja.” /Ezr. 8:21,23/ Arī pie Pāvila un Barnabas mēs redzam sirdis, kuras meklē Dieva prātu. Pāvils un Barnaba regulāri gavēja pirms pieņemt svarīgus lēmumus par kalpošanas darbu.

Aicinu, ka gavēņa laiks var būt tavs un mans laiks, kurā mēs varam nolikt visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīties uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju.

Jēzus saka: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam. ” /Jņ.6:35/