Draudzes mācītājs Reinis Bikše

“Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.” / Ef. 4:13 /

            Dabā aizvien vairāk varam manīt, kā reiz iestādītais, iesētais sasniedz savu briedumu. Mēs priecājamies par nobriedušu vārpu, saldajām ogām, ko varam baudīt, un augļiem, kas vēl gaida savu briedumu. Ir tik pašsaprotami, ka labība nobriest un augļi nogatavojas utt. Pāvils raksta par briedumu ticības dzīvē un to salīdzina ar vīra briedumu.

Ar Dieva vārda sludināšanu /Rom. 10:17/ ticība, kā sēkla tiek iesēta mūsu sirdīs un Dievs vēlas, lai mēs pieaugtu ticībā uz Viņu. Pāvils raksta: “pieaugtu visā atziņā un izjūtā, ka jūs svarīgāko pārbaudāt, lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami”. /Fil. 1:10/ Dieva vārdā ir atrodamas rakstu vietas ar aicinājumu sekot Jēzus balsij, uzņemt Dieva vārdu un tajā augt un vingrināties. Ticības dzīves sākumā nevis mums viss bija skaidrs un uzreiz saprotams, bet Dievs savus bērnus mīlestībā audzina. /Ebr. 5:14/

Te rodas jautājums, kā ir ar manu ticības dzīvi, kā ir ar ticības briedumu. Pāvils lieto vārdu briedums, kura nozīme ir: “Sasniegt savu mērķi, uzdevumu, būt perfektam, būt nobriedušam visā savā būtībā.” Reiz visi tiks izsvērti Dieva tiesas priekšā, kur Jēzus kviešus sakrās Savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdziestošā ugunī. /Lk.3:17/ Derīgs vai nederīgs, tikai divi spriedumi būs iespējami. Vieniem skanēs Jēzus apliecinājums: “Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā.” /Atkl. 3:5/ Cik brīnišķīgi būs reiz sadzirdēt Jēzu saucam manu vārdu. “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” /Mat. 25:34/

Dievs mūs neatstāj neziņā, bet dāvā cerību un glābšanu. Pāvils raksta visai Kristus draudzei, ka garīgais briedums ir Jēzus Kristus.

Pirmkārt, Dieva vārds apliecina, ka caur Dieva Dēlu Jēzu Kristu, ikviens Dieva bērns ticībā ir saņēmis jaunu dzīvi. Jānis raksta: “Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis.” “Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.” /Rom.6:11/

Aicinu tevi apstāties pie Dieva dotajiem apsolījumiem, tos paturēt savā sirdī, pārdomājot un lūdzot. Mēs varam zināt, ka nekas nav tik nemainīgs, kā mūžīgais Dieva nodoms. Ko Dievs ir lēmis “pēc Savas gribas labā nodoma” /Ef. 1:5/, tas visā mūžībā paliek nemainīgs. “Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums” /Rom. 11:29/.

Otrkārt, ticības dzīvē mēs piedzīvojam, ka aizvien šajā pasaulē esam grēcīgajā miesā. Jānis raksta: “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” /1.Jņ. 1:8/ Bērni pieaug un kļūst nobriedušāki, ja viņiem ir vecāki, kas ir līdzās viņu veiksmēs un neveiksmēs. Mēs ticībā pieaugam, ja paliekam kopā ar Jēzu, tādēļ “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš, Jēzus Kristus, ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.“ /1.Jņ 1:9/

Treškārt, ticības dzīvē mēs nobriestam, ja esam kopībā ar Kristu. Praktiski, tas nozīmē būt draudzē. Pie pirmās draudzes mēs redzam lielo degsmi un prieku, būt Kristus draudzē. “Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā.” /Apd. 2:46-47/. Esot kopībā ar Kristu, notiek brīnums, Viņš pārveido mūsu dzīves. Jēzus saka: “Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” /Jņ. 15:5/