Draudzes gans Reinis Bikše
Oktobra un novembra mijā svinam “Ticības atjaunošanas svētkus”, jeb Reformācijas svētkus. Domājot par reformāciju, secinām, ka ir daudzi, kuri vēlas pārmainīt, reformēt pasauli. Iespējams savā dzīvē esi sajutis šo vēlmi mainīt vai uzlabot pasauli. Cik labi, ka mūsu sirdī ir vēlme iestāties par taisnību, godīgumu un patiesību. Tomēr bieži pieredzam, ka degsme izdziest tikpat ātri, cik ātri tā atnāk.
1517.gada 31. oktobrī kāds vīrs ar dziļu sirds apņēmību pienagloja 95 tēzes pie Vitenbergas dievnama durvīm. Tas bija Mārtiņš Luters, kura sirdī skanēja jautājums: “Kā es varu būt drošs, ka esmu glābts no taisnā Dieva dusmām?” Luters 95 tēzes iesāka ar aicinājumu atgriezties no maldiem un grēkiem. Mārtiņš Luters raksta: “Mūsu meistars un Kungs Jēzus Kristus sacīdams: “atgriezieties no grēkiem” grib, lai visa ticīgā cilvēka dzīve uz zemes būtu nepārtraukta atgriešanās no grēkiem. ”
Iespēja mainīt pasauli un nest paliekošus augļus rodas tad, ja izmaiņas notiek mūsos. Luters riskēja ar savu drošību, karjeru, lai sludinātu evaņģēlija vēsti.
Luters skaidri norāda uz lielo nepieciešamību nepārtraukti palikt ticības atjaunotnē. Jēzus saka: “Es esmu vīna koks un jūs tie zari”. Kā koka zari, ja tie nepaliek pie stumbra nevar nest augļus, tā arī mūsu ticība bez Kristus nenes augļus. Reformācijas svētki atgādina par vienkāršo ticību Dieva apsolījumiem, ka mēs varam teikt: “Man pietiek ar to, ko Dievs dāvā caur savu vārdu, svēto vakarēdienu un grēku piedošanu.” Ticība Dieva dotajiem apsolījumiem dāvā drošu atbildi, ka Kristus par tevi ir miris un augšāmcēlies, lai tu būtu glābts.
Draudze ir Kristus miesa šajā pasaulē un, paliekot Viņā, mēs topam pārvērsti Viņa līdzībā “es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos. ”
Kristus mīlestībai atspīdot mūsos, mēs ienesam izmaiņas šajā pasaulē.
Tēvs Damiāns de Veusteris ziedoja sevi kalpošanai lepras slimniekiem Moloku salā. Viņš tos baroja, būvēja tiem namus, mācīja tos, deva padomus un taisīja zārkus, kad tie nomira. Pēc divpadsmit kalpošanas gadiem, kādā 1885. gada jūnija svētdienā, pienācis pie altāra svinēt Svēto Misi lepras slimniekiem, parastā sveiciena “Mīļie brāļi..” vietā viņš sacīja: “Mēs, lepras slimnieki…” Tā viņš paziņoja, ka viņš slimo ar to pašu slimību. Jēzus Kristus ir nācis pie mums, lai uzņemtu mūsu slimības un grēkus uz sevi, tapis viens no mums, lai mēs piedzīvotu Dieva mīlestību.
0 komentāri