„Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu.”            

/Mat. 5:23-24/

Kungs, Jēzus Kristus uzrunā ļaudis sacīdams: „Nedomājiet, ka Es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” Kristus nāk šajā pasaulē, lai piepildītu bauslību, jeb Dieva nodomu pie cilvēkiem. Lai labāk to saprastu salīdzināsim to ar ceļu satiksmes noteikumiem. Tuvojoties Jāņiem aizvien biežāk televīzijā redzam aicinājumu neļaut draugiem braukt dzērumā un nepārsniegt atļauto ātrumu. Šāda likuma pārkāpšana, neapdomība var maksāt dzīvību. Mēs varam priecāties, ka policijas patruļas un bargie sodi var paglābt kādu no nelaimes. Tomēr baušļa piepildījums nav bailēs no soda, bet mūsu sirds izmaiņā. Kristus nāk lai piepildītu baušļus, lai piepildītos praviešu teiktais: Es (Dievs) tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas. /Ecehiēla grāmata 36:26/

Kristū Jēzū, ticībā uz Viņu mēs esam miruši grēkam un dzīvi darīti Dievam Jēzū Kristū. Apustulis Pāvils turpina rakstot: „Grēks vairs nevalda pār jums, jo jūs neesat padoti bauslībai, bet gan žēlastībai.” Kristus mūsos veic šo lielo pārmaiņu piepildot bauslību mūsos. Jaunajā Derībā lasām, ka Baznīcas galva ir Kristus (Ef 4:15, 5:23) un ka esam Kristus miesas locekļi, kopā savienoti Svētajā Garā. Baznīca ir Kristus Miesa un Svētā Gara templis. Irenejs no Lionas raksta: „..jo tur, kur ir Baznīca, ir Dieva Gars; un tur, kur ir Dieva Gars, ir Baznīca un visa žēlastība”. Augsburgas ticības apliecībā apliecinām: „Vienīgi šī Baznīca tiek saukta par Kristus miesu, kuru Kristus atjauno, dara svētu un valda ar savu Svēto Garu, kā to liecina apustulis Pāvils, sakot: „Visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesas pilnība, kas visu visur piepilda.” (Ef.1:22–23)”.[1]

*     *     *

  1. un 4. jūnijā mūsu Latvijas Evaņģēliski Luteriskā baznīcā noritēja 27. Sinode, kurā tika pieņemti LELB satversmes grozījumi, apstiprināta LELB attīstības un virzienu stratēģija, mainītas diecēžu robežas un ievēlēts Liepājas diecēzes bīskaps.

Sinodē tika pieņemti grozījumi baznīcas Satversmes 133. pantam, kas paredz, ka ordināciju mācītāja amatā varēs „lūgt vīrietis, kurš ir saņēmis Dieva un Baznīcas aicinājumu, un atbilstoši LELB kārtībai sagatavots amatam.Ar satversmes pilnu tekstu var iepazīties LELB majas lapā zem sadaļas LELB satversme. ( http://www.lelb.lv/lv/?ct=satversme ).

Grozījumi 133. pantā plašākā sabiedrībā izsauca nesapratni un pārmetumus LELB par sieviešu diskrimināciju cilvēktiesību pārkāpumiem. Kā kristiešiem un LELB locekļiem ir svarīgi zināt, kur ir mūsu pamats šajā jautājumā. Saskaroties ar jautājumiem par „cilvēktiesībām” par vīriešu un sieviešu līdztiesībām varam pirmajā brīdī apjukt. Tomēr ordinācijas jautājums nav par cilvēktiesībām vai par cilvēku uzskatiem vai tradīcijām. Mācītājs un Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš debatēs norādīja uz pasaules tendenci nenovilkt robežas un līnijas, un aicināja lūkoties uz Jēzu Kristu un Viņa paklausību Debesu Tēvam. Jēzus saka: „Tavu vārdu Es esmu atklājis tiem cilvēkiem, kurus no pasaules tu man devi. Tie bija tavi, un tu devi tos man, un tavus vārdus tie ir turējuši.” /Jņ 17:6/. Pasaulīgiem cilvēkiem paklausība Dievam ir neizprotama. Mārtiņš Luters uzsver svarīgo patiesību, kur mēs nedrīkstam aizmirst un tā ir „Sola Scriptura”, tikai Raksti. Dieva Vārdā ir nemaldīga patiesība un tā stāv pāri cilvēktiesībām un tradīcijām.

Dieva Vārds māca, ka vīrieši un sievietes ir Dieva radītas, Dieva līdzībā, tomēr katram ir dots savs īpašs uzdevums. Apustulis Pāvils vēstulē efeziešiem raksta par vīra un sievas aicinājumu, kuram sekojot mūsu sirds ir prieka pilna. Vīriem ir aicinājums būt par tēviem, bet sievas ir aicinātas, būt par sievu un mammu. Dāvids 37. psalmā raksta:”Priecājies Kungā, un Viņš dos, ko tava sirds vēlas.” Mēs patiesi Dievu varam slavēt un pateikties, tad kad paklausām un sekojam Viņa vārdam. No sirds varam patiekties par vīrieti un sievieti, kuriem Dievs dod atšķirīgus uzdevumus un aicinājumus draudzē. „Kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.” Ef 5:24

            Tad nu es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām. Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā.“ (1.Tim 2:8,11-12)

„Bīskapam ir jābūt bez vainas, vienas sievas vīram…“ (1.Tim 3:2)

„Es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu atlikušās lietas un ik pilsētā ieceltu presbiterus – kā es tev to pavēlēju – tam jābūt nevainojamam, vienas sievas vīram…“  (Tit 1:5-6)

 

Draudzes aicinājums ir paklausīt Kristum gan vīriem, gan sievām visās lietās. Dieva vārdā aicinājums kalpošanā tika izteikts vīriem un mēs kā baznīca, Kristus miesa priecājamies par kārtību, kuru Viņš ir iedibinājis.

 

  • Rīgas arhidiecēzes un Daugavpils diecēzes robežu maiņa. LELB sinodē tika pieņemts lēmums par Madonas un Gulbenes iecirkņa pievienošanu Daugavpils diecēzei. Izmaiņas diecēzes robežās ir nepieciešamas, jo Daugavpils diecēzes iecirkņu skaits ir pārāk mazs, lai tā spētu darboties atbilstoši LELB pieņemtajiem noteikumiem. Madonas un Gulbenes iecirkņi ar lēmuma brīdi ir pārgājuši Daugavpils diecēzē.
  • Liepājas diecēzes bīskapa vēlēšanas. Sirsnīgi sveicam un novēlam Dieva svētību un gudrību Madonas iecirkņa prāvestam un Cesvaines draudzes kādreizējam mācītājam Hansam Jensonam jaunajā Dieva aicinājumā, kalpot kā bīskapam Liepājas diecēzē.

 

Dieva svētību vēlot,

 draudzes palīgmācītājs Reinis Bikše

[1] Vienprātības grāmata. SIA „Augsburgas Institūts”. Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2012. 142. lpp.