Draudzes mācītājs Reinis Bikše
ESOT DIEVA ĢIMENĒ
Mīļā draudze!
Šodien mēs svinam ģimenes un mātes dienu. Kā ģimenes un mātes diena tiks svinēta? Mēs varam priecāties par visām ģimenēm, kurās valda patiesa mīlestība un cieņa. Šodien īpaši, mēs pateicamies mūsu mammām, caur kurām Dievs ir ļāvis mums ienākt pasaulē. Pateicamies par mīlestību un rūpēm, kas veidojušas mūs un ļāvušas mums augt. Mātes mīlestība ir īpaša, tā sniedzas tālāk un aptver katru bērnu visu tā dzīves laiku.
Te kāds brīnišķīgs stāsts par mātes mīlestību un gādību. Dr.Benjamins Karsons, slavens Džona Hopkinsa slimnīcas ķirurgs, reiz stāstīja par savu mammu. Benjamins un Kurts, abi brāļi, auga vienkāršos apstākļos, bet mīlēti. Viņu mamma bija devusi uzdevumu lasīt grāmatas un par katru izlasīto grāmatu rakstīt kopsavilkumu. Tā, paklausīgi abi ar brāli, viņi darīja un ik pēc pāris nedēļam atrādīja rakstīto savai mammai. Tā viņi auga un, kad pienāca pusaudžu vecums, Benjamins apjauta ko šokējošu, viņu mamma neprata lasīt! Benjamins gadiem ilgi bija lasījis grāmatas un rakstījis kopsavilkumus pieņemot, ka mamma tos pārlasa un pārbauda. Bet viņu mamma neprata lasīt, bet mīlēja savus bērnus no visas sirds un šī mīlestība sniedzās tālāk par viņas zināšanām. Tikai vēlāk bija iespējams redzēt, kādus augļus nesa mammas mīlestība, neskatoties uz to, ka viņa neprata lasīt. Viņas dēls izauga par pasaules slavenu ķirurgu, kas bija vairāku grāmatu autors. Viņa nekrita izmisumā savas nepilnības dēļ, bet ar mīlestību un cerību audzināja savus bērnus. Viņa nevarēja viņus iemācīt lasīt un rakstīt, bet viņa deva zēniem interesi, atbildību un drosmi.
Dievs aicina uzticēt visu Viņam, saņemt no Viņa gudrību, spēku un mīlestību. Dieva vārdā lasām: “Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti.” /Jes. 66:13/
Kā veidot ģimenes dzīvi un to kopt, mēs iemācāmies no mūsu vecākiem. Un tomēr, ir tik daudz ģimenes, kur mīlestības un rūpju vietā valda kas cits. Aizvien vairāk varam dzirdēt par nesaskaņām un vardarbību ģimenēs. Tiek darīts pāri ar vārdiem, attieksmi, darbiem. Iespējams kādiem patiesa un īsta ģimene ir tāls un svešs vārds. Kādiem ģimene tika dota, un nu tā vairs nav līdzās.
Lai arī kāds būtu tavs dzīves stāsts, mums visiem ir dots stingrs pamats uz kura nostāties – tas ir Dievs, jo “caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.” /Jņ. 1:3/ Ģimenes autors ir Trīsvienīgais Dievs. Viņš radīja vīrieti un sievieti un dāvāja laulību, kurā viņi kļuva par vienu miesu, par ģimeni. Laulībā Dievs ir paredzējis, lai tā būtu vieta, kur ienākt bērniem. Lai arī kāda būtu mūsu pieredze ģimenes dzīvē, Dievs ieaicina mūs savā ģimenē – draudzē, lai tā mēs iepazītu un augtu Viņa ģimenē.
Pirmkārt, Dievs mūs ieaicina savā ģimenē – draudzē, ar lielu mīlestību. Jēzus teiktajā līdzībā par pazudušo dēlu mēs redzam Dievu kā mīlošo Tēvu. Dēls bija nicinājis savu tēvu, rīkojies tā, it kā viņa tēvs būtu miris, dzīvojis pēc sava prāta, tā pazaudējot visu, kas viņš bija, pazaudējot sava dēla tiesības. Tāpat kā mēs, kas dzīvojām grēkā un bijām tālu prom no Dieva, nicinājuši un ienaidā ar Viņu. Līdzībā, tēvs gaida uz dēla pārnākšanu mājās, tā arī Dievs ilgojas, lai katrs būtu glābts. Dievu mēs iepazīstam kā Tēvu, kas izskrējis mums pretim, lai apžēlotu un darītu par saviem bērniem caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu. 1.Jāņa vēstulē ir teikts: “Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.” /1.Jņ 4:10/ “Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam.” /1.Jņ 3:1/ Ja tava sirds jautā, kāda ir Dieva Tēva mīlestība pret tevi, tad ieklausies 103. Psalma vārdos: “Cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas. Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums; kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” /Ps. 103:11-13/
Otrkārt, Dievs mūs ieaicina kopībā. Ģimene ir cieša kopība, vieta, kurā es esmu mīlēts un gaidīts, pieņemts. Ģimene ir vieta, kur skan patiesība mīlestībā, lai tā mēs augtu un veidotos. To meklē tik daudzi cilvēki. Mums apkārt ir tik daudz biedrības, organizācijas, apvienības, kori, deju kolektīvi, interešu pulciņi, rokeri, reperi utt… Un tie visi veidoti ar vienu mērķi, būt piederīgam un atrast savu piepildījumu. Tās ir apsveicamas kustības un caur tām daudzkārt ir viedojušās labas un celsmīgas lietas, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka vienīgi Jēzū Kristū, Viņā (draudzē) ir saņemams piepildījums, ka tu esi Dieva bērns, mīlēts, apžēlots un nozīmīgs Dieva acīs.
Kādēļ lai mēs varētu teikt, ka draudze ir kas īpašs? Visas biedrības un organizācijas ir cilvēku veidotas, bet ne draudze, Kristus miesa. Tā nāk no mūžības un dodas pretim mūžībai. Piederēt draudzei, nozīmē piederēt Jēzum Kristum, būt liktam uz stingrās un stiprās klints. Visas apvienības un organizācijas reiz beigs pastāvēt, bet ne draudze. Jēzus saka: “uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” /Mat. 16:18/ Draudze ir celta ticībā uz Jēzu Kristu.
Vai draudze ir kas labāks par pārējām biedrībām un organizācijām? Jāsaka, ka draudzē bieži vien ir atrodamas domstarpības un grūtības, bet draudzē ir viens nemainīgs stūrakmens, kas visu satur kopā. Kristieši klūp un grēko un Dieva vārdā mēs varam ļoti skaidri un atklāti lasīt par ticības vīru un sievu kritieniem un klupieniem. Mācekļi Jēzus ciešanu laikā pameta Viņu. Iespējams Pēterim, slīdot cauri lielajam ļaužu pūlim, bija jādomā par to, kā viņš aizliedza Kungu Jēzu, bet viņš slavēja un sludināja par augšāmcelto Jēzu un ar to apliecināja, ka baznīca nepastāv no apustuļu, sludinātāju, bīskapu un lielinieku godības. Un tā neiet bojā kristiešu klupšanas un krišanas dēļ, bet tā pastāv Jēzus Kristus dēļ. Un tādēļ, ka Jēzus dzīvo, dzīvo arī baznīca, Viņa draudze. Tas nenozīmē, ka mēs varam dzīvot kā vien vēlamies, bet tas nozīmē, ka mēs pastāvam un dzīvojam Viņa žēlastības dēļ.
Draudze ir kā ģimene, kā viena miesa: “Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.” /1.kor. 12:12/
Būt kopībā. Kā ķermenis ir viens veselums un katra tā daļa ir svarīga, tā arī draudzē katrs ir svarīgs un nozīmīgs. Ģimenē ienākot, mēs neizvēlamies mūsu brāļus un māsas, bet mēs varam augt par pazemīgiem un mīlestības pilniem brāļiem un māsām. Tā arī draudzē, mēs neizvēlamies, kādi būs mūsu ticības brāļi un māsas, bet Jēzus mūs aicina un viedo par mīlestības pilniem brāļiem un māsām.
Pārdomā Rakstu vietu no Jēkaba vēstules 2. nodaļas no 1.-10. pantam. Kas bija aizrādījums draudzei un kādu Dievs vēlas redzēt draudzi?
Pārdomā Pētera rīcību un Pāvila aizrādījumu Galatiešu vēstulē 2. nodaļā no 11.- 21. pantam. Uz ko Pāvils norāda, kas ir pamats, kurā mēs stāvam?
Būt draudzē. Tikai apmeklējot dievkalpojumus, bībeles stundas, esot praktiskā kalpošanā, mēs piedzīvojam draudzi. Patiesi sekojot Jēzum Kristum, tu piedzīvosi, ka tieši caur draudzi, kurā skan Dieva vārds, kurā ir Dieva žēlastības līdzekļi, tiek stiprināta un uzturēta ticības dzīve. Pārdomā, kā Dievs uzrunāja un vadīja pirmo draudzi. Lasi Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļu no 37.-47. pantam. Kāda bija pirmā draudze? Kas viņus vienoja? Kāda bija viņu ikdiena?
Būt brālim un māsai ticībā. Mums visiem ir viens Debesu Tēvs, viens Kungs Jēzus Kristus. Paskaties apkārt, šī ir tava ģimene. Patiesi mīlot mūsu miesīgos brāļus un māsas, mēs rūpējamies un gādājam par viņiem. Aizrādām un mīlestībā vedam uz pareizā ceļa. Vēl jo vairāk, draudzē mēs esam likti viens otram līdzās, lai kalpotu. Pārdomā rakstu vietas, kas aicina būt līdzās ticības ceļā ar brāļiem un māsām. 1.Tim. 5:1-3, Gal. 6:1-2, 2 Tes 3:14-15, Jek 5:19-20.
Ir kāds brīnišķīgs Psalms, kas runā par brāļu mīlestību, tas ir 133. Psalms. Šo Psalmu dziedāja dodoties svētceļojumā uz Jeruzālemi. Ieklausies: “Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi! Tas ir kā dārga eļļa, kas pil no galvas bārdā, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm. Tas ir kā Hermona rasa, kas nokrīt uz Ciānas kalniem, jo tur Tas Kungs ir apsolījis svētību un dzīvību mūžīgi! ” /Ps. 133/
Vai pamani šo vārdu ”cik”? Tas nav jāuztver kā izmērāms lielums, bet šis vārds ielūdz iepazīt to, cik ļoti skaista ir patiesa, Svētā Gara piepildīta ticības brāļu mīlestība. Mēs noprotam, ka šī vienprātība un mīlestība nav pašu spēkiem sasniedzama, bet Dievs to izlej pār saviem bērniem. Katrā dievkalpojumā mēs saņemam grēku piedošanu un Svētajā Vakarēdienā Kristus ir klātesošs, tā apstiprinot, ka Viņā mēs esam taisnoti. Jēzus saka: “Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” /Jņ 13:34/ Pirms Svētā Vakarēdiena, mēs esam aicināti izlīgt ar brāļiem un māsām. Kristus mīlestība un piedošana, kas izlīst, ir liecība pasaulei: “No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” /Jņ 13:34-35/
Dievs savu žēlastību izlej bagātīgi, kā dārga eļļa, tā izplatās pa visu apkārtni, to nevar nepamanīt. Eļļa tiek izlieta bagātīgi pār visu miesu, tā arī draudzē, brāļu un māsu mīlestībai un vienprātībai Kristū ir jābūt visā draudzē, no mazākā līdz lielākajam, no bagātā līdz trūcīgajam.
Mīļā Cesvaines ev.lut. draudze, mēs esam bagātīgi svētīti, jo varam būt Dieva ģimenē. Lai Viņa mīlestība mūs bagātīgi piepilda un smaržo visā Cesvaines novadā!