Astrīda Briede

Viena no galvenajām cilvēces rūpēm ir rūpes par veselību. Ļoti daudzi cilvēki cieš no dažādām slimībām. Ir gadījumi, kur medicīna nespēj palīdzēt un cilvēki zaudē cerību izveseļoties. Tad palīdzība tiek meklēta citur – pie dziedniekiem, garīgiem līderiem, u.c. Tikai neliela daļa palīdzību meklē baznīcā. Tomēr dažreiz dziedināšana baznīcā arī tiek pārprasta.  Cilvēki domā, ka noskaitot attiecīgos pantus pareizā secībā viss notiks. Tā ir maģija, bet Dievs nav iedevis savu vārdu, lai mēs ar to manipulētu.

Dziedināšana kā atbilde uz lūgšanu.

Dziedināšana ir Dieva atbilde uz lūgšanu pēc veselības miesas un dvēseles kaitēm, jo nereti mēdz būt tādas situācijas, kad nepieciešams dziedināt cilvēka nelīdzsvaroto dvēseles stāvokli.

Lūgšana pēc dziedināšanas var būt divejāda:

• Personiska – kad cilvēks pats lūdz pēc dziedināšanas un gaida uz Dieva pārdabisku atbildi ar dziedināšanu miesā vai dvēselē.
• Baznīcas aizlūgšana – dažkārt personiskā lūgšana netiek atbildēta, bet pēc aizlūguma baznīcā ir manāms rezultāts.

Svarīgi padomāt, kad par kādu dievkalpojumā lūdzaties, ja jums būtu kāda vajadzība, vai jūs gribētu, lai visi par jums tā lūdz, kā jūs par viņiem.

Dziedināšana ir dāvanas rezultāts.

Labi, ka draudzē kādam ir dziedināšanas dāvana. Tas nozīmē, ka šis cilvēks ar dziedināšanas dāvanu lūdzas par sirdzēju, dziedināšana notiek ātrāk vai biežāk nekā tad, kad citi lūdzas. Šim cilvēkam kādreiz ir arī nojauta par izveseļošanos vai neizveseļošanos.

Slimības iemesls nav fizisks, bet garīgs.

Ir slimības, kur pamatā nav fizioloģija, bet gan ļauna gara klātbūtne cilvēka  dzīvē vai miesā. Tad ir nepieciešama atbrīvošanas lūgšana (eksorcisms), kurā balstoties Kristus nopelnā un spēkā, no cilvēka tiek aizdzīts piestājies vai iemājojis ļaunais gars.

Slimnieku svaidīšana ar eļļu.

Skaidru, biblisku pamatojumu smeļam Marka evaņģēlijā 6.nodaļā un Jēkaba vēstules 5.nodaļā: „Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” (Jēk.5:13-16)

Eļļas svaidīšanai ir visa cilvēka dziedināšanas jeb glābšanas nozīme.  Baznīcā dziedināšana ir kontekstā ar mūžīgo dzīvību. Tāpēc pirms eļļas svaidīšanas mācītājs pajautās, vai esi izlīdzis, vai neesi atklātā naidā, vai neesi kādās apsūdzībās, vai esi izsūdzējis grēkus, vai esi atzinis savas vainas.

Eļļas svaidīšana ne vienmēr atnes gaidītos augļus. Tas nav maģisks notikums, bet tas ir līdzeklis, caur kuru Dievs veic dziedināšanas darbu. Mācītājs ir tikai instruments, kurš veic svaidīšanu ar eļļu un lūdz Dieva žēlastību. Neviena baznīcas procedūra vai liturģiska manipulācija nav tā, kas varētu piespiest Dievu rīkoties.

Pēc eļļas svaidīšanas cilvēks var iegūt fizisku dziedināšanu. Ir gadījumi, kad pēc tās var cilvēkam atklāt diagnozi. Ir bijis gadījums, kad cilvēks 8 gadus ārstējās no dažādām slimībām ar dažādām zālēm. Kad beigās viņš bija tuvu sabrukumam, viņam ieteica aiziet uz baznīcu. Viņš atjaunoja savu ticības dzīvi, viņu svaidīja ar eļļu un kārtējā ārsta apskatē viņam parasts terapeits atklāja kaiti, kuru divu nedēļu laikā izārstēja ar zālēm, un neviens nevar saprast, kas tās bija par “zvīņām” uz ārstu acīm, ka 8 gadus nevarēja noteikt tik elementāru diagnozi.

Eļļas svaidīšana nav tāds brīnums, kas mums uzreiz dod atveseļošanos, bet tās var būt kā durvis uz to.

Eļļas svaidīšana dod labus augļus arī neauglīgai ārstēšanai, kad ārstēšana ir pareiza, bet neiedarbojas. Pēc eļļas svaidīšanas tās pašas zāles iedarbojas un cilvēks ļoti ātri izveseļojas.

Dažreiz pēc eļļas svaidīšanas nekas neizmainās. Dievs labāk zina, ko atstāt, caur ko šķīstīt vai pazemībā uzturēt.

Vienas slimības laikā ar eļļu svaida vienu reizi.

Izmantoti rekolekciju “Dievs dziedina, jo pestī. Dievs pestī, bet nevienmēr dziedina” materiāli.