Agneta Kārkliņa

Šī gada 5.maijā bija ieplānota kopīga draudzes locekļu talka, kuras mērķis bija – meža stādīšana ar pašu spēkiem, realizējot lauksaimniecības zemes apmežošanu Eiropas atbalsta pasākuma ietvaros.

Talka bija paredzēta lauksaimniecības zemē, kura atrodas Cesvaines pagasta saimniecībā “Atgāņi”, kas ir  Cesvaines evanģēliski luteriskās draudzes īpašums.

Piedalīšanās iepriekšminētajā komandas stiprināšanas pasākumā bija izziņota savlaicīgi, lai būtu iespējams ieplānot savu dalību tajā. Šajā gadījumā, plānojot pasākuma laiku, būtiski bija laika apstākļi, kas nav mazsvarīgi, jo tas ietekmē stādīšanas rezultātu.

5.maija rīts atnāca  apmācies, un likās, ka ir diezgan padrūms. Šo sajūtu pastiprināja tas, ka iepriekšējā dienā  laiks bija ļoti saulains, tika svinēti valsts svētki, un daudzi bija izmantojuši iespēju  Madonā vērot svētku parādi, apmeklēt dažādus pasākumus.

Brīvprātīgie pasākuma dalībnieki, kā tas bija izziņots iepriekš, pulcējās plkst. 9.00 pie Cesvaines ev.luteriskās baznīcas. Sekoja neliela sākuminstruktāža par plānoto pasākumu, kur draudzes priekšnieks Normunds motivēja desmit drosmīgos meža stādītājus, bet pa ceļam uz talkas vietu mums pievienojās vēl divi čaklu roku pāri- Laima un Kalvis.

Šķērsojot pļavas ar automašīnām, un vēl dodoties nelielu  posmu pa ceļu kājām, bruņojušies ar spaiņiem, lāpstām, darba cimdiem, stādu maisiem, līdzi paņemtajām sviestmaizēm un labajiem nodomiem, talcinieki apņēmīgi sasniedza savu galamērķi. Sekoja nelielas norādes par stādīšanas norisi, lai visiem būtu skaidrs, kas pasākams, lai kociņi (eglītes) pēc iestādīšanas būtu augtspējīgi. Raitākam darba ritējumam sadalījām darba pienākumus – Normunds, kurš ir profesionāls mežsaimnieks,  sagatavoja stādāmā materiāla sakņu sistēmu, Laima piegādāja stādus talciniekiem platībā,  citi ar lāpstām, citi  ar stādāmajām eglītēm, visi  kopā apņēmīgi darbojās  Artūrs, Edmunds, divi Jāņi, Aivis, Viesturs, Kalvis, Raitis un Agneta.

Darbs vedās raiti, platība, kurā bija paredzēta eglīšu stādīšana, bija ar tehniku jau sagatavota stādīšanai, un arī saule mūs sāka iepriecināt. Pēc nelielas kafijas/tējas un sviestmaižu pauzes, talkas vidū, lai atvilktu elpu,  jau ap plkst. 14.00 bijām izstādījuši desmit maisus ar stādāmajām eglītēm, apstādot lauksaimniecības zemi 2,0 ha platībā. Jāsaka, ka sākumā platība likās ļoti liela, taču, kā izrādījās, mēs, divpadsmit talcinieki ( zīmīgs skaitlis, kā vienmēr!) veiksmīgi realizējām stādīšanas pasākumu.

Un, lūk- noslēgumā vēl foto mūsu kopīgā pasākuma dokumentēšanai, un  tad draudzīgi atvadāmies .Neliekuļojot varu teikt, ka man pašai darbs šajā brīvdienā nenoliedzami prasīja piespiešanos, noskaņojoties darbam, taču gandarījums pēc darba beigām to atsvēra pilnībā un deva piepildījuma sajūtu.

Augstāk minētā sakarā dažas atziņas. Kaut arī Bībele ir sena grāmata, tās principi ir noderīgi joprojām. Tas, kas Bībelē ir teikts par darbu, mūsdienās izskan tikpat aktuāli kā tolaik, kad tika rakstīts Bībelē teiktais. Darot jebkuru darbu jāatceras, ka visa mūsu dzīve norit Dieva klātbūtnē. Bībele saka: “Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem.” (Efeziešiem 6: 6-7).