Draudzes mācītājs Reinis Bikše

Ar Judicia svētdienu esam pietuvojušies Ciešanu laikam, kas ievada Jēzus Kristus dzīves noslēgumu. Judicia nosaukums ir ņemts 43. psalma: „Tiesā mani Dievs un iztiesā taisnīgi manu lietu pret nesvētiem ļaudīm.

Psalmā izskan lūgšana pēc Dieva taisnās tiesas, un pie Kristus šī taisnā tiesa piepildās. Kristus dzīves noslēgumā aizvien pieauga Jūdu pretestība un reālāka kļūst doma par Jēzus apcietināšanu un nogalināšanu. Rodas jautājums: „Kāds ir Dieva nodoms pie Kristus, kur kavējas Viņa taisnā tiesa? Matejs ved mūs šajā ciešanu notikumā: Un notika, kad Jēzus bija pabeidzis visas šīs runas, tad Viņš sacīja Saviem mācekļiem: “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashā, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai Viņu krustā sistu.”/ Mt.26:1-2/

Jēzus bija pabeidzis savu praviešu uzdevumu. Jēzus ir pravietis, kuru Dievs bija devis. „To Dievs cels no jums pašiem, no jūsu brāļiem”. Slava Dievam, ka aizvien varam dzirdēt Jēzus pravieša vēsti. Tā skan caur evaņģēlijiem un mēs varam skatīt „Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” Jēzus noslēdz savu lielā pravieša uzdevumu, nu ciešanu laikā varam būt līdzdalībnieki Viņa krusta ceļam – Viņa mīlestības darbam. Dieva taisnā tiesa un glābšanas ceļš ved caur ciešanu ceļu un noslēdzas Krusta nāvē. Dievs bija paredzējis paaugstināt Kristu, tā piepildīdams taisnību. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” /Jņ 3:16-17/

 

 

Vēlos dalīties ar kādā sprediķī iekļautajiem Jēzus pēdējiem vārdiem pie krusta. Tie ir apsolījuma vārdi un svētības vārdi ejot cauri ciešanu laikam.

 

  1. Priestera vārds: „Tēvs, piedoti viņiem, jo tie nezina ko tie dara”

Jēzus var lūgt šo lūgšanu, jo atrodas pie krusta, Viņš ir nācis šai pasaulē, lai varētu priestera kārtā par tevi, par ikvienu grēcinieku lūgt: „Tēvs, piedod tiem”. Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!  Ps 32:1 Nāksim Krusta priekšā ar lūgšanu: Kungs, esi man grēciniekam žēlīgs.

 

  1. Ķēniņa vārds: Tu būsi ar mani paradīzē”

Jēzus uz grēcinieka lūgšanu:”Jēzu piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!” atbildēja: ”Patiesi, es tev saku: Šodien tu būsi ar mani paradīzē.” Jēzus Kristus ir Ķēniņš un Viņam ir spēks un vara teikt: Šodien tu būsi ar mani paradīzē.

 

  1. Sadraudzības vārds: Sieva, redzi, tavs dēls

Zem Kristus krusta sākas Dieva draudzes sadraudzība. Tur, kur mūsu sirdīs kaut, kas mirst, tur Kristus vārdā dzimst, kas jauns un brīnišķīgs. Jēzus saka Marijai un Jānim: “Sieva, redzi, tavs dēls!”  „”Redzi, tava māte!””. Kristus mūs aicina sava vārda un draudzes sadraudzībā.

 

  1. Upura vārds: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis.”

„Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev.. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. ”/Jes 53:4-5/  Jēzus mūs ir atpestījis no atšķirtības no Dieva, no tumsas, un šausmām, kas ir ārpus Dieva. Viņš to ir izbaudījis, lai neviens no mums tur nenāktu. Pār visiem taviem grēkiem un grēku parādu rakstam plūst pāri Dieva Dēla svētās asinis. Viss sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu.

 

  1. Mīlestība ilgu vārds: „Man slāpst…”

Jēzus zinādams, kad viss ir pabeigts, lai piepildītu rakstus teica: „Man slāpts!”. Karavīri to saprata burtiski un deva Jēzum padzerties, bet to varam arī satvert kā Kristus slāpes pēc mums grēciniekiem. Viņš vēlas, kad mēs nākam Viņa priekšā ar mūsu sirds slāpēm. Kristus saka: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam. /Jņ 6:35/

 

  1. Uzvaras vārds: „Viss piepildīts.”

Jēzus Kristus pirms Krusta ceļa nāk Tēva priekšā lūgšanā: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.”  /Mat. 26:42/ Caur Jēzus Kristus paklausību viss tiek piepildīts. Viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. /Rom 5:18/

 

  1. Atvadu vārdi: „Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu.”

Pirms Jēzus mirst Viņš savu garu nodod Tēva rokās, un to sacījis Viņš nokāra savu galvu un nomira. Jēzus savu galvu nebija nokāris nekādā ļaunumā, nekādā grēkā, nekādu baiļu priekšā. Tagad Viņš mira uzticot savu garu Dieva rokās. Bet viss tas nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanu.

 

Lai Kristus mīlestības un tuvuma pilns Ciešanu laiks!