Svētdienas skolas skolotāja Regīna Paegle

 Aizritējušas Baznīcas dienas, kas šogad notikušas Cēsīs. Ko saņēmām, ko devām, un pats svarīgākais, vai piepildīti, atjaunoti dodamies tālāk? Katram savs stāsts. Arī man.

Mana kalpošana notika ar sirdi uz sirdi bērnos un pieaugušajos talkā ņemot brīnišķīgo Godly Play metodi. Kalpojot tiku netverami piepildīta.

Neesmu gan veikusi aptauju kā un vai apmeklētājiem patika tuvoties Dievam nodarbībās ar Godly Play, taču bija daži brīnišķīgi mirkļi, piemēram, kāda meitenīte atnāca uz nodarbību vienā laikā un tad nāca vēlreiz, kad nodarbība bija paredzēta tiem, kuri to vēl nav piedzīvojuši. Savukārt pieaugušo vidū varēja manīt tādu prieku par nodarbību, ka nevienam negribējās tik ātri doties projām, tie vēl uzkavējās laiciņu, kad nodarbība bija jau galā.

Šī kalpošana manī nostiprinājusi pārliecību, ka katrā no mums pašiem visplašākajā vietā – sirdī, jāattīsta, jānostiprina, jāmodina, jāsēj drosme. Un Dievs dāvā katram drosmi savā žēlastībā, lai Viņa Vārdu varam turpināt nest, nodot un izprast arvien dziļāk un no jauna.

Arvien vairāk un vairāk pārliecinos no pieredzes kalpošanā ar Godly Play metodi, kas tulkojumā nozīmē dievišķā rotaļa vai arī ļauj, lai Dievs ienāk pie tevis rotaļā, es atskārstu tās vienreizīgumu, nozīmīgumu un tās meditatīvi dievišķo dziļumu.

Godly Play ir piemērota bērniem no 5 gadu vecuma, taču esmu vadījusi nodarbības arī jaunākiem bērniem. Svarīgi, ka šī metode ir piemērota pieaugušajiem – mums, kuri tik bieži esam šabloniski, kuriem nereti trūkst drosmes, kuri esam aizmirsuši kā ir ļauties rotaļai.

Godly Play nodarbības nevar redzēt, nevar dzirdēt, tās var piedzīvot, piedzīvot tā, ka uz citu jautājumu: ,, Nu, kā bija?” nav atbildes, nav vārdu, jo piedzīvotais mīt sirdī un saprotams ar sirdi. Vārdi dažkārt visu var sabojāt.

Gadly Play ir īpaša kristīga metode, kuras saknes nākušas no montessori koncepcijas. Šobrīd Latvijā tā ir samērā maz izplatīta un praktizēta, jo tā paredz pietiekoši daudz dažāda veida resursus: laiku, finanses, piemērotas telpas, protams, kalpotājus. Taču, uzdrošinos teikt, ka, ievērojot šīs metodes svarīgākos pamatprincipus, arī tad, ja trūkst kāda no elementiem, var īstenot kaut daļiņu no tās. Piemēram, slimnīcās, vai kādās citās nestandarta situācijās un vietās.

Kalpot ar šo metodi – to nevar darīt pa jokam, pa pusei, jo tajā viss ir pa īstam, gluži kā rotaļāties nav iespējams nerotaļājoties pa īstam. Viss ir tik vienkārši, bet tanī pat laikā pietiekoši sarežģīti.

Mana sākotnējā kalpošana kā svētdienas skolotājai svētdienās ir ,,izkāpusi no saviem rāmjiem”, jo šāda veida nodarbības vadu grupām kā pieaugušajiem, tā bērniem, vietās, kur mani uzaicina vai pati ielūdzu citus. Arī slimnīcā bērni par šāda veida rotaļu bija neviltoti priecīgi.

Esmu īpaši dziļā cieņā to pieaugušo cilvēku priekšā, kuri pēc šāda veida nodarbībām izdzīvo katarsi, neslēpjot savas asaras.

Vēlos izteikt arī mīļu, sirsnīgu paldies Līgai Čeverei, kura ierosināja doties kalpošanā uz Cēsīm, kā arī paldies par brīnišķīgo tandēmu nodarbību vadīšanā.

Mīļš paldies draudzei. Paldies, ka esat finansiāli mani atbalstījuši, ka esmu varējusi doties uz šīs metodes apmācību semināriem un kursiem.