Draudzes palīgmācītājs Reinis Bikše

Lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. /5Moz. 8:14/

Mīļā draudze ne tik sen svinējām Kristus dzimšanas svētkus. Sirdis bija saviļņotas un prieka pilnas saņemot brīnišķīgo vēsti „Glābējs ir dzimis”. Vai to atceramies un pārdomājam, vai tas ir dziļi ierakstīts mūsu sirdīs? Bībelē mēs atrodam daudzus aicinājumus atcerēties, pateikties Dievam par Viņa darbu. Vēlos dalīties ar grāmatas „Re, kā dzīvnieki”, fragmentu, kas aicina atcerēties un pateikties Dievam.

Atmiņa kā zilonim

Vai taisnība, ka ziloņi nekad neaizmirst?

Ne gluži. Bet ziloņiem ir ļoti laba atmiņa, ja runa ir par svarīgas informācijas uzglabāšanu. Tiem ir lielas smadzenes, un, lai gan ir grūti izmērīt ziloņu atmiņas apjomu, šis dzīvnieks nav nekāds dumiķis.

Ziloņi mācās no savas pieredzes un uzkrāj atmiņas, lai nepieciešamības gadījumā tās izmantotu. Ja kādā vietā zilonis būs saskāries ar briesmām, pat pēc vairākiem gadiem viņš tur nevēlēsies atgriezties. Ziloņi atceras labas barības un ūdens ieguves vietas. Cirka ziloņi var atcerēties balss un žestu pavēles. Viņi atpazīst cilvēkus un citus ziloņus, kurus nav redzējuši desmitiem gadu.

Vairāk nekā 100 reižu Rakstos izskan pavēle, lai mēs atceramies. Atceries savu Radītāju. Atceries Dieva brīnumus. Atceries Dieva svētības. Svētā Vakarēdiena laikā Jēzus teica mācekļiem, lai tie lauž maizi, atceroties Viņu.

Dievs mūs ir radījis un Viņš zina cik ātri mēs aizmirstam. Pēc tam, kad Mozus bija izvedis izraēliešus no verdzības Ēģiptē, viņi uzgavilēja Dievam un Mozum. Taču jau pēc pāris dienām tie sāka kurnēt par barību, ūdeni, tuksnesi, Mozu un Dievu. Viņi izturējās tā, it kā būtu aizmirsuši visus Dieva brīnumus, to skaitā Sarkanās jūras pāršķelšanu.

Mums ir viegli aizmirst atbildētas lūgšanas, svētības un tos brīžus, kad Dievs bija īpaši tuvu. Vārbūt tāpēc Dievs mums pavēl atcerēties. Dieva slavēšana palīdz atcerēties to, cik Viņš ir varens un cik daudz svētību mēs esam saņēmuši. Ja patiešām būsim pateicīgi, mēs atcerēsimies. Un, ja atcerēsimies, pateiksimies.

“Teici to Kungu mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis” /Psalms 103:2/