Draudzes mācītājs Reinis Bikše
Saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas! Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, – par staigājamu ceļu. Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu. /Lk. 3:4-6/
Mīļā draudze ir iesācies Adventa laiks – gaidīšanas, sagatavošanās laiks. Latīņu vārds adventus nozīmē atnākšana, un visā pasaulē Kristus baznīca svin Viņa ienākšanu pasaulē un gaida uz Viņa otro atnākšanu. Un tomēr jājautā, vai adventa laiku tā patiesi piedzīvojam? Uz ko mēs gaidām un kam mēs gatavojamies?
No bērniem varam mācīties patiesu gaidīšanas prieku. Viņiem diena no dienas paiet sapņojot un domājot par ziemassvētku dāvanām. Pat dažreiz ir tā, ka pirms vēl dāvana ir saņemta, tai jau ir sagatavots viss nepieciešamais. Pieaugot ir citi dzīves notikumi, kas tiek gaidīti ar nepacietību. Nokārtotās automašīnas tiesības, uzsāktās studijas, ilgi gaidītais darbs, mīļotā/-tais, laulību dzīve, bērni, utt… Katram notikumam mēs kā īpaši gatavojamies.
Adventa laiks mums māca gaidīt un būt gataviem dzīves svarīgākajam notikumam. Ziemassvētkos mēs saņemam lielāko dāvanu, Jēzu Kristu. Adventa laiks mūs ved šajā sastapšanās ceļā, lai ikviens varētu sastapties ar Jēzu Kristu. Pravietis Jesaja raksta: “Sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas!”
Pirmkārt, mēs varam uzdod jautājumu: ”Vai gaidu uz Jēzu Kristu, Dieva Dēlu?”. Vai manā sirdī ir ceļš Dieva Dēlam. “Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis”/Mt.21:5/ Ne tikai garāmbraucot un netikai uz vienu vakaru 24.decembrī, bet Viņš nāk pie tevis. Te nedrīkstam apstāties pie savām sajūtām un domām. Dieva vārds saka: “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. ” /1.Jņ. 1:7/ Dieva vārds atklāj, ka mūsu sirdis ir grēka, sāpinājumu un ciešanu pilnas. Dievs vēlas, lai katra viena mūsu sirds būtu, sagatavota tikties ar Jēzu Kristu.
Otrkārt, Jānis Kristītājs sludina grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. Aicinājums atgriezties no grēkiem. Dieva vārda gaismā mēs ieraugām ka mūsos mīt grēks un izmisums. To rada daudz kas: bailes, vainas apziņa, nespēks un sāpes pēc kārtējā kritiena un neveiksmes, mazvērtības sajūta, augstprātība, lepnība, kāre pēc atzinības. Kur lai meklējam iepriecinājumu? Lūkas evaņģēlijā 2.nodaļā lasām par kādu vīru Simeānu, Kurš gaidīja uz Isrēla iepriecināšanu. (Lk.2:25) Simeāns zināja, ka dziedināt no dzīves izmisuma, no grēka lāsta var tikai Dievs. Un ka Dievs to izdarīja! Dieva Dēls ir nācis pasaulē.
Treškārt, Dievs saka: “Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, – par staigājamu ceļu.” /Lk.3:5/ Vai sadzirdēji to, ka lielās sāpju un tukšuma ielejas aizpildīs Dieva mīlestība un, ka katru lepnuma, augstprātības un spīta kalnu nolīdzinās Viņa pazemība?
Kā lai to piedzīvo? Jēzus saka: “Seko man!” Patiesu sastapšanos ar Jēzu Kristu mēs piedzīvojam Golgātas krustā. Apustulis Pēteris raksta: “Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” /1.Pēt.2:24/ „Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības ”/Ef 1:7/ Tad, kā pravietis Jesaja reiz rakstīja: “Visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.” /Lk.5:6/