Mācītāja Hansa Jensona atvadu uzruna Cesvaines baznīcā,

2015.gada 27.septembrī

5 gadi un 4 mēneši Cesvaines draudzē

Nosūtījums no Arhibīskapa kalpot Cesvaines draudzē stājās spēkā ar 2010.gada 1.jūniju un to es arī toreiz savā pirmajā dievkalpojumā 6.jūnijā 2010.gadā lasīju draudzei. Tagad, pēc vairāk nekā pieciem gadiem, man jālasa jums rīkojums par nosūtījuma atcelšanu:

Brālim Kristū un amatā, prāvestam Hansam Jensonam.

Ar šo rakstu atceļu Tavu nosūtījumu kalpot Cesvaines draudzē, sākot ar 2015.gada 30. septembri.

Paldies par Tavu uzticamo kalpošanu. Lai Tevi vada un uztur mūsu Kunga padoms un svētība.

+ Jānis Vanags, Rīgas arhibīskaps

Pirmkārt, gribu teikt paldies visiem, kas ir bijuši man līdzās šos gadus kalpošanā, par satikšanām, dalīšanām par to, kā Dievs darbojas mūsu dzīvē un vidū. Esmu pateicīgs par šīm tikšanās reizēm un šo etapu, kopīgi ejot ar jums, un nesu to līdzi kā bagātību turpmāka ceļā. Ticams, ka mēs atkal satiksimies, bet tad vairs nebūšu jūsu draudzes gans, bet vairāk kā pazīstams brālis Kristū un kā jūsu prāvests.

Atskatoties atpakaļ uz šiem vairāk nekā pieciem gadiem, daudz kas man nāk priekšā. Brīdī, kad man bija izdevība pie tā apstāties, es pierakstīju dažas lietas. Tas nav viss un arī nav kādā nozīmības prioritārā kārtā, bet spontāni, tas, kas man atklājas par šiem gadiem.

Draudzes avīze

Tieši pirms pieciem gadiem rakstīju pirmo gana sleju jaunuzsāktajai Cesvaines draudzes avīzei, kuras pirmais numurs iznāca 2010.gada oktobrī. Es biju pieradis, ka tur, kur es kalpoju, ir draudzes avīze, lai nodrošinātu informāciju par draudzes dzīvi un, arī lai varētu uzrunāt visus draudzes locekļus. Tad neviens nevarēja teikt, ka es neesmu informējis, ja tas bija rakstīts avīzē. Un īpaši draudzes locekļiem, kas nevar nākt uz dievkalpojumiem, ir iespēja dzīvot līdzi un aizlūgt par draudzes dažādajām norisēm.

Kapela

Pateicīgs par to, ka jau pirmajā ziemā Cesvainē varējām aukstajā laikā svinēt dievkalpojumu jaunizremontētajā kapelā aiz altāra. Kaut arī šis process vienmēr nebija tik viegls, esmu ļoti pateicīgs par šīs telpas sakārtošanu, lai nodrošinātu draudzes aktivitātes. Esmu pārliecināts, ka tas bija pareizs virziens un tagad mēs esam tik pieraduši pie šīm ērtajām un “jaunajām” telpām, ka vairs nedomājam par to, kā bija agrāk. Tagad varam ērti būt kopā sadraudzībā un mācībās. Piektdienas dievkalpojumi, kas iesākās regulāri pirmā gavēņa laikā, dabiski turpinājās arī pēc tam, par ko esmu pateicīgs.

Rekolekcijas

Sakārtotās telpas veicināja to, ka mums arī šajā laikā ir bijušas vairākas rekolekcijas ar dalībniekiem no vairākām apkārtnes draudzēm.

Mūzika

Ir arī piedzīvoti daudz skaisti muzikāli brīži. Līdz šim savā kalpošanā neesmu tik daudz dziedājis kā šeit – gan kā solists, gan korists un liturgs.

Šeit ir potenciāls un resursi….

Apzinoties, ka Cesvainē ir liels potenciāls un resursi, sapratu, ka man bija vajadzīgs palīgs, jo nevarēju būt klāt uz vietas pietiekami daudz, lai to izmantotu un attīstītu. Pēc aizlūgšanām un kopīgas apspriešanas tika aicināts, toreiz lektors, tagad evaņģēlists Jānis Diekonts ar sievu Ievu. Viņš ir bijis palīgs ar dievkalpojumiem, Bībeles stundām un īpašais pienesums ir viņa darbošanās organizācijā ‘Luterāņi dzīvībai’ par dzīvības svētumu. Domājot par mācītājmuižas attīstību, Jāņa saimnieciskās dāvanas ir nozīmīgas un Ievas šūšanas spējas ir draudzei un cilvēkiem noderīgas.

Sarunas ar mani, kā garīdznieku

Pateicos par dalīšanos sarunās ar mani, par parādīto uzticību. Tas mani ir bagātinājis.

Krusta ceļš

Sākumā tas tika izveidots kā ceļš starp baznīcām, kam bija sava svētība. Pēdējā reizē tas bija mūsu baznīcā un arī bija man ļoti uzrunājoši.

Diakonijas centrs

Madonas prāvesta iecirknī izveidojās tīkls ar diakonijas centriem un arī Cesvainē tas notika sadarbībā ar Sociālo dienestu.

Altāra remonts

Dievkalpojumos mūsu acu priekšā mēs redzam restaurēto altāra daļu, kas ir pacēlums šajā skaistajā baznīcā.

Dievkalpojumi

Svinēt dievkalpojumus kopā ar jums šajā katedrāliskajā baznīcā ir bijusi privilēģija. Pateicīgs par atsauksmi un piedalīšanos dievkalpojumu veidošanā to krāsainībā un bagātībā.

Bēres….

Savā kalpošanas laikā kā mācītājam ir bijušas daudz bēres, tomēr no kalpošanas laika šeit, Cesvainē, ir dažas izvadīšanas, kas paliek atmiņā kā īpašas.

Kristības….

Man ir bijis aizkustinoši redzēt vecākus, kas ir atnesuši savus bērnus, lai tie kristībās tiktu atdzemdināti kā Dieva bērni.

Iesvētāmie

Atmiņā arī paliek daudzi no tiem, kas ir izgājuši iesvētības kursus šajā laikā, sarunas lekciju laikā un individuāli.

Svaidīšana ar eļļu

Pateicīgs par tiem, kas ir pieteikuši slimnieka svaidīšanu ar eļļu un par tiem, kas ir arī liecinājuši par Dieva dziedināšanu caur to.

Paldies!

Pateicīgs par atbalstu daudz un dažādos veidos, par sveikšanām, kuru ir bijušas daudz un dāsnas!

Pārdomas un novērojums

Dažas pārdomas, kas rodas skatot atpakaļ šo laiku. Protams, ir sāpīgi redzēt, ka tik maz cilvēku dažreiz nāk uz dievkalpojumiem. Jābūt uzmanīgiem ar attaisnojumiem. Draudzei un Cesvainei ir tik daudz dots. Dažreiz ir gribējies raudāt, kā Jēzum par Jeruzālemi!

“Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm.” /Lk.19:42/

Lai mēs neesam tik aizņemti ar ikdienas skrējienu un sīkumiem, ka zaudējam svarīgāko. Teikt “nav laika” Dieva priekšā nav arguments, viņš ir devis mums trešo bausli – ‘Tev būs svēto dienu svētīt’. Ja mēs to neievērojam, tad samazinām svētību gan sev, gan draudzei un sabiedrībai, kurā mēs dzīvojam. Ir bijis laiks, kad gājiens uz baznīcu neiztika bez represijām, kad lielie Baznīcas svētki nebija brīvdienas, kad baznīca bija spiesta nodot atslēgu. Bet tagad esam brīvi, jautājums kā mēs to izmantojam? Esmu pateicīgs par katru, kas regulāri nāk. Gribu salīdzināt jūs ar tiem dažiem dievbijīgiem, kas varēja izglābt Sodomu un Gomoru, ja būtu vismaz desmit taisnie pilsētā. Tas, ka esiet lūgšanas par pilsētu un par šo vietu, ir ietekmējis, lai nav vēl sliktāk!

Esmu pateicīgs par katru, kas dod desmito tiesu draudzei. Redzēt ticību un paļāvību tādā konkrētā veidā izpaužamies rīcībā, ir stiprinoši. Ir manāms ziedošanas apjoms, ja kāds aiziet, kas praktizēja 10.tiesu un ir tāpat arī manāms, ja kāds sāk to praktizēt. Tas ir veselības zīme, kad draudze vairāk un vairāk sāk dzīvot no saviem pašas ziedojumiem.

Man nebija nodoma jau noslēgt kalpošanu šeit kā draudzes mācītājam, bet situācija iecirknī mainījās un, kopā ar arhibīskapu, nonācām pie risinājuma, ka ir labāk, ja ir viens pilna laika mācītājs, kas kalpo Lubānā un Cesvainē. Palikšu kā prāvests, būšu jums blakus kaimiņu draudzē, bet jums būs jauns mācītājs. Uzņemiet viņu un atbalstiet viņu, lai jūs kopā variet augt ticībā, cerībā un mīlestībā.

Noslēdzot kalpošanu šeit, gribu teikt jums to pašu, ko es Dieva priekšā gribu teikt, kad dzīve šeit beigsies. Jēzus tā māca:

“Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” /Lk.17:10/

Dzīvojot kopā šos gadus, esmu dažreiz manījis, ka savstarpējās attiecības varētu būt labākas. Tāpēc gribu jums teikt to pašu, ko apustulis Pāvils teica draudzei Filipos un, kas arī tiek atgādināts, slēdzot laulību baznīcā:

“Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība, tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi, ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi, neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” /Fil.2:1-4/

Un pašā noslēgumā gribu teikt to pašu, ko saka iesvētībās par iedrošinājumu palikt ticībā:

…un jums apliecinu, ka, ja paliksiet ticībā līdz galam, jums arī būs daļa pie neiznīcīgās mantības un neizteicamā prieka mūžīgā dzīvošanā.

Uz to mēs visi sakām: Āmen!

Mācītājs Hanss Jensons

P.S. Pateicos par sirsnīgo uzmanību, kuru man parādījāt pēc dievkalpojuma: uzrunājošiem vārdiem, labajiem vēlējumiem, skaistajiem ziediem, piemiņas veltēm, patīkamiem pārsteigumiem un atziņām pilno filmu, ierāmēto ‘māju Cesvainē’ un garšīgo sadraudzību. Viss paliks sirds atmiņā. Būsim vienoti mūsu Kunga darba laukā. /Rom.12:21/ Paldies!