Draudzes palīgmācītājs Reinis Bikše

“Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.  Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” /Lk 21:27-28/

Ar šo svētdienu iesākas Adventa laiks. Latīņu vārds adventus nozīmē atnākšana, tātad advents ir laiks, kurā mēs gaidām kāda nākšanu. Katra Adventa svētdiena mūs sagatavo un pieved tuvāk lielajam notikumam, Kristus nākšanai pasaulē.

Vai esam gatavi gaidīt šo viesi? Mūsu laikmetā gaidīšana nav pārāk populāra. Gaidot mēs zaudējam laiku, neiegūstam kāroto, apstājamies progresā, nelietderīgi iztērējam savu laiku. Cilvēki tā domā: „ja nepasteigšos, kāds cits izmantos iespēju nopelnīt un tad es palikšu kā otrais. Ja nepirkšu tagad, tad kāds cits dabūs akcijā izlikto preci. Kāpēc neaizņemties, lai dotos ceļojumā?utt.” Ne tikai mantiskajās lietās cilvēki ir nepacietīgi, bet gan arī attiecībās un personīgos jautājumos. „Kāpēc gaidīt līdz laulībām, ja var dzīvot uzreiz kopā. Kāpēc uzreiz nemesties attiecībās, lai remdētu savu vientulību un tukšumu. Kāpēc gaidīt uz Dieva palīdzību, ja ir citas iespējas, kā kļūt veselam. Kāpēc gaidīt, ja var uzzināt nākotni tagad un tūlīt. Kāpēc gaidīt uz Dievu, ja savu dzīvi varu pats veidot pēc sava prāta.”

Steidzīguma un nepacietības laikā Advents aicina apstāties un mācīties gaidīt. Ir tāds teiciens: „Labs nāk ar gaidīšanu”. Tas patiešām tā ir, jo steigā pieņemti lēmumi, izteikti vārdi un izdarīti darbi nenes labus augļus. Dažkārt nākas divkāršu spēku pielikt, lai labotu kļūdas, kas pieņemtas steigā. Vai esam gaidījuši uz Dievu, Viņam uzticējušies un sekojuši? Izvērtējot un pārbaudot savu dzīvi nākas secināt, ka nav izdevies dzīvot pēc Dieva prāta. Tur, kur neesam gaidījuši uz Dievu, tur ir liels posts un sāpes. Pirms grēka plūdiem Dievs brīdināja cilvēkus, bet tie neklausīja Viņam un visi gāja bojā. Vienīgi Noa un viņa ģimene izglābās, jo gaidīja un paļāvās uz Dievu. Par Noā lasām: „Ticībā Noa uzņēma Dieva norādījumus par to, kas tad vēl nebija redzams, un dievbijībā sagatavoja šķirstu sava nama glābšanai.”

Advents ir laiks, kurā mēs pieminām arī Jānis Kristītāju, kurš nāca  sagatavot ceļu Jēzum. Viņš aicināja: „Atgriezties no grēkiem.” Jēzus Kristus Dieva Dēls nāk, lai mūs glābtu no grēka. To mēs svinam katros Ziemassvētkos – mūsu Pestītāja nākšanu pie mums. „Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības.” /Ef 1:7/

Apustulis Pāvils raksta: „Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.”

Kā mēs varam tam sagatavoties? Gaidīšana nav nekā nedarīšana, bet gan uzticēšanās, paļaušanās cerēšana uz Dievu. Gaidīšana dažreiz prasa lielāku piepūli nekā mūsu pašu rīkošanās. Gaidot mēs mācamies paļauties un uzticēties Dievam. “Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.  Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē.  Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.”/ Raudu dz.3:24-27/

Advents ir laiks, kurā mēs ne tikai pieminām un svinam Pestītāja nākšanu pasaulē, bet mēs gaidām arī uz Viņa otro atnākšanu. To lasām Lūkas evaņģēlija 21. nodaļā: „Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.”/ Lk. 21:28/. Tas ir aicinājums vienmēr palikt kopā ar Jēzu, būt Viņā. Gaidot uz Jēzus otro atnākšanu, mēs esam aicināti, būt par dzīviem zariem, kas nes labo vēsti tālāk citiem. Jēzus saka: „ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu. ” Esot pie Kristus mēs varam sagaidīt Viņa otro atnākšanu, paceļot savas galvas uz Viņu. Jēzus saka: „Tiešām, Es nāku drīz. Āmen.” Un novēlu, ka mēs Cesvaines draudze varam būt kā tie, kas gaida uz Jēzus Kristus otro atnākšanu un no sirds varam teikt: “Tiešām, nāc, Kungs Jēzu! “