Šogad 25.marts ir diena, kad vienā dienā varam pārdomāt vairākus notikumus un piedzīvot dažādas izjūtas, kas ir saistītas ar šo dienu. Šajā datumā, katru gadu 9 mēnešus pirms Jēzus Kristus piedzimšanas svētkiem 25. decembrī, tiek svinēta Marijas pasludināšanas diena. Diena, kad erceņģelis Gabriels apciemoja Jaunavu Mariju un pasludināja „tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.” (Lk 1:31-33). Baznīcā šī diena ir svētki, un, piemēram, Zviedrijā, kur es uzauga, šie svētki tika svinēti ar svētku dievkalpojumu tuvākajā svētdienā un pēc tam mājās tas tika svinēts tā, ka tajā dienā mēs ēdam vafeles ar putukrējumu un ievārījumu (tas arī šogad notiks Lazdonas mācītājmuižā pēc dievkalpojuma!).

 

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

 

Droši vien arī Latvijā senāk šie svētki tika svinēti, bet tāpēc, ka 1949.gadā notika šī nežēlīgā izsūtīšana, tad šī diena turpmāk vairāk tika saistīta ar šo traģēdiju un vairs nebija šīs svētku noskaņas šai dienā. Un tomēr ir svarīgi arī šo svētku aspektu paturēt prātā, kad domājam par šo traģēdiju. Pagājušajā Ziemsvētku laikā vienā sarunā cilvēku grupā man arī kopā sasaistījās divas dažādas pārdomas, kas ir saistītas ar Jēzus Kristus nākšanu pasaulē. Kad Jēzus piedzima bija nežēlīga reakcija no toreizējā, vietējā ķēniņa Hēroda, kad viņš aiz bailēm lika „apkaut visus bērnus Betlēmē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus” (Mt. 2:16). Padomju laikā tika aizliegts svinēt šī bērna dzimšanas svētkus, Ziemsvētkus, un, ja to svinējāt, tad tas bieži bija saistīts ar represijām. Un tieši šī bērna ieņemšanas svētkos notika arī šī toreizējās varas nežēlīgā izsūtīšana. It kā viņi būtu bailēs no šī bērna ietekmes uz cilvēkiem. Tas, kas ir labs pret to ļaunums pretojas.

Varbūt viņi arī gribēja parādīt savu lielumu, savu varu un neticību šai bērna Jēzus Kristus valstībai, baznīcai, kam „nebūs gala”. Un uzliekot šīs nežēlīgās ciešanas šajā diena gribēja arī izraut no cilvēkiem šo ticību. Bet šī ticība nav tik viegli izraujama, jo viņa iztur ciešanas. Jēzus Kristus izcieta daudz ciešanas, un ar savu nevainīgo nāvi Viņš var izglābt mūs no vislielākajām ciešanām, proti, būt atšķirtiem no Dieva.

 

Ciešanu laiks

 

Tieši šogad, 25.marts arī sakrīt ar svētdienu, kad baznīcā sākas ciešanu laiks, kurā pārdomājam pirmām kārtām par Jēzus Kristus ciešanām mūsu dēļ, bet pārdomājam arī par to, ka neskatoties uz mūsu ciešanām mēs paliekam ticībā uz Jēzu Kristu. Lai patiesi piedzīvojam to, ka mūsu ciešanas netraucē ticēt Viņam, kas savā mīlestībā uz mums cieta un mira.